Bērniem, kuri bērnībā apgūst šahu, skolas sekmes ir labākas par vidējo līmeni. Arī pēcāk iegūtā izglītībā ir virs vidējā, stāsta RTU profesors un šahists. Viņš atzīst, ka 99% no šiem bērniem nekļūs par profesionāliem šahistiem un 90% ar šo prāta spēli savā pieaugušo dzīvē vispār nenodarbosies, taču viņu prāts būs asāks, nekā tad, ja tie šahu nebūtu spēlējuši.
Savukārt vecākus cilvēkus šahs pasargā no dažādām psihiskām kaitēm, kas viņus var piemeklēt vecumdienās.
Neikšāns kā lielisku piemēru tam, kā šahs attīsta jaunās paaudzes prātu, minēja Armēniju. Tur šahs ir obligāts mācību priekšmets. Vēl vairāk – lai arī dators ir liels palīgs šahistiem, gatavojoties jaunām cīņām, tomēr tas nevar pateikt šahistam priekšā spēles stratēģiju. Dators ir skaitļojamā mašīnā, tomēr tas aizvien nav stiprāks par cilvēka prātu, bilda Neikšāns.
Taču arī viņš apliecināja, ka šahs viņam ir palīdzējis ātrus un izšķirošus lēmumus ārpus šaha dzīves.
