Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Ziemeļvidzemes pārvaldē mednieki regulāri nogādā paraugus, kas nepieciešami, lai pārbaudītu vai dzīvnieks nav inficēts ar Āfrikas cūku mēri. Līdz šim gan visi rezultāti ir bijuši negatīvi.
„Šis apdraudējums mūsu pusē nav tik liels, tomēr, ņemot vērā slimības izplatīšanās ceļus, visādi var gadīties,” bažīgs ir PVD Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis.
Meža cūku izplatība Vidzemē salīdzinājumā ar citām Latvijas teritorijām ir vidēja. Dzīvnieku skaits ir atkarīgs no iespējām baroties, kā arī no medību kolektīva aktivitātes. Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Švēde uzskata, meža cūku skaita samazināšanā ir ieinteresēti arī daudzi lauksaimnieki:
„Ir trīs Latvijā medījamie dzīvnieki – alnis, mežacūka un briedis, kuri ir vieni no galvenajiem medību saimniecībās, un katram medniekam ir interese lai viņa teritorijā būtu tās meža cūkas.”
Švēde uzskata, ka ne vienmēr dzīvnieku skaita samazināšana ir efektīvākais risinājums, kā mazināt bīstamās slimības izplatību. Piemēram, Eiropas Komisija šobrīd rekomendējot ierobežot tieši medības.
„Lietuvā viņi bija darījuši tāpat, kad nolēma maksāt par mežacūkām: organizēs medības un izšaus 90% no sugas, tomēr, iepazīstoties ar Eiropas Komisijas rekomendācijām, tas viss tika pārtraukts.”
Gan mednieki, gan arī Pārtikas veterinārā dienesta speciālisti norāda, ka lielāko apdraudējumu tomēr rada cilvēks.
Āfrikas cūku mēris cilvēkiem nav bīstams, taču cūkām šī slimība nav ārstējama. To izplatība mājas cūku vidū var radīt būtiskus zaudējumus lauksaimniekiem.
