Mediķiem aukstajā laikā ap 10 izsaukumu dienā par ķermeņa atdzišanu un apsaldējumiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Aukstajā laikā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests saņem aptuveni 10 izsaukumus dienā saistībā ar ķermeņa atdzišanu vai apsaldējumiem. Īpaši jāuzmana ir vecāki cilvēki, kas dzīvo vieni, jo dažādu traumu vai pēkšņu saslimšanu gadījumā viņi paši nespēj izsaukt palīdzību. Bet Valsts apdegumu centrā, kurā ārstē īpaši smagus apsaldējumus, pagaidām pacientu pieplūdumu nemana.

Jaunais gads Latvijā sācies ar pamatīgu salu. Visaukstākais laiks šonedēļ būs naktī uz ceturtdienu, kad lielākajā daļā valsts teritorijas temperatūra noslīdēs zem -20 grādu atzīmes. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests šajās dienās saņem aptuveni 10 izsaukumus dienā par dažādiem apsaldējumiem un ķermeņa atdzišanu. Rokas bez cimdiem paliek sarkanas jau dažu minūšu laikā, taču nopietnus apsaldējumus var iegūt jau pēc 15 minūtēm.

''Jo aukstāks paliek, jo vairāk izsaukumu. Pēdējo dienu laikā, kas ir tikai četras, ir bijuši 39 izsaukumi, kas ir ļoti daudz, jo visa decembra laikā tie bija 76. Tātad puse no visa decembra laikā saņemtajiem izsaukumiem,'' stāsta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Inga Vītola. Viņa min, ka šo četru dienu 39 izsaukumi ir apmēram trešā daļa no pagājušā gada janvāra mēneša kopējā izsaukumu skaita saistībā ar apsaldējumiem un ķermeņa atdzišanu. Toreiz gan ziema nebija tik auksta kā šogad. Kopš gadu mijas četri cilvēki jau ir miruši ķermeņa atdzišanas dēļ.

''Tie ir bijuši vīrieši 40 – 58 gadus veci, un ir aizdomas, ka viņi varētu būt nosaluši tieši tāpēc, ka atrasti jau sniegā, pagalmā, vienā gadījumā aukstās telpās. Protams, nevaram izslēgt, ka ir bijusi kāda pēkšņa saslimšanas, bet viens no iemesliem varētu būt arī nosalšana,'' skaidro Vītola.

Arī Valsts apdegumu centrā līdz ar auksto laiku parasti ieplūst pacienti ar apsaldējumiem. Centra vadītājs Andrejs Levins stāsta, ka pagaidām centrā gan esot mierīgi. Apsaldējumus ārstē trīs cilvēki, un visi apsaldējušies pirms Jaunā gada. Andrejs Levins brīdina, ka apsaldējumu sekas cilvēks var just ilgu laiku:

''Pēc apsaldējuma vai apsaldējuma laikā iet bojā tie mazie nervi, jūtīgie. Kamēr viņi atjaunojās, var paiet diezgan ilgs laiks. Varētu būt dažiem gados vecākiem cilvēkiem trīs, četrus gadus pēc apsaldējuma, arī pēc virspusēja apsaldējuma, varētu būt, ka jušanas traucējumi saglabājās. Bet ar to principā mēs neko nevaram darīt. Faktiski vienīgais tikai masāža, fizioterapija vai vitamīni. Tādu speciālu zāļu, lai atjaunotu jušanu pēc apsaldējuma, praktiski nav.”

Ar apsaldējumiem Valsts apdegumu centrā visbiežāk nonāk bezpajumtnieki. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests aicina nevienam uz ielas guļošam cilvēkam nepaiet garām, jo viņiem ir vislielākais risks nosalt. Tāpat arī īpaši jāuzmana ir vecāki cilvēki, kas dzīvo vieni.

''Pirms dienas, piemēram, tā bija 95 gadus veca sieviete, kura dzīvo viena, un viņa bija pakritusi, jo bija pēkšņa saslimšana – insults. Līdz ar to viņa nevarēja tikt līdz telefonam un izsaukt palīdzību. Tikai tad, kad [radinieki] ieradās apraudzīt sievieti, sieviete gulēja neapkurinātā telpā, jo pati nevarēja piecelties. Bija gan ķermeņa atdzišana, gan tā pamatsaslimšana, kas jau ilgāku laiku traucējusi. Grūtāka ir ārstēšanās. Tādi gadījumi ir nereti,'' stāsta dienesta pārstāve Inga Vītola.

Mediķi atgādina - lai izvairītos no aukstuma ietekmes, ļoti svarīgi ir ģērbties atbilstošā apģērbā. Īpaši svarīgi ir apavi un cimdi. Dūraiņi ir siltāki par pirkstaiņiem. Tāpat jārūpējas, lai drēbes nebūtu mitras. Ja sākas drebuļi, noteikti jādodas siltās telpās. Ķermeņa atdzišana ir bīstamāka cilvēkiem alkohola reibumā. Īpaši jāuzmanās ir cilvēkiem ar cukura diabētu vai centrālās nervu sistēmas bojājumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti