Mediķi atgādina, ka tveice var būt ne tikai ārā, bet arī sakarsušās telpās var draudēt pārkaršana, kas jāatceras arī tiem, kuriem sestdien gaidāms, piemēram, izlaidums.
Tveicē jāņem vērā sava pašsajūta un izjūtas, un galvenais - jāspēj novērtēt, kā klājas tiem, kas paši nevar novērtēt savu stāvokli, proti, mazajiem. Jo īpaši pārkaršanas riskam pakļauti tieši mazie bērni un zīdaiņi, atzīst ārsti.
Lai arī pagaidām tveicīgu dienu nav bijis daudz, Bērnu slimnīcā jau vērsušies atsevišķi no karstuma cietuši bērni ar paaugstinātu temperatūru, ādas apsārtumu un miegainību. Smagā stāvoklī neviens nebija.
„Svarīgi atcerēties, ka saules intensitāte ir visaugstākā no pulksten 10:00 līdz 16, un, lai pasargātu bērnu no pārkaršanas, ieteicams uzturēties ēnā vai vēsās iekštelpās,” atgādina Bērnu slimnīcas ārste Marina Ļežņina.
“Bērnam jābūt atbilstoši apģērbtam, vēlams kokvilnas drēbēs, galvā jābūt cepurītei vai lakatiņam. Svarīgi daudz dzert, un vēlams, lai tas būtu ūdens. Jāraugās, lai bērns nepārkarst arī guļot,” norāda Ļežņina.
Tāpat arī tveicē nedrīkst bērnu atstāt gulēt saulē. Jāatceras, ka bērns var pārkarst arī bez tiešas saules ietekmes - guļot karstās telpās, vai automašīnas salonā, pat ar atvērtu logu, vai ratiņos. Neatliekamā medicīniskā palīdzības dienesta pārstāve Inga Vītola norāda - būtiski, lai šādos laika apstākļos ratiņi nebūtu slēgti.
„Tas ir ļoti būtiski, lai kulbiņa nebūtu noslēgta. Arī tur ir kā siltumnīcā, kad sakarst, un arī ļoti strauji paaugstinās organisma temperatūra. Tas attiecināms ne tikai uz ratiņiem, bet arī uz automašīnām, kas uzkarst pat dažu minūšu laikā, ja atrodas saulē,” saka Vītola.
Pārkaršanas pazīmes var būt paaugstināta temperatūra, apsārtums, nogurums, vājums apātija, arī vemšana, galvassāpes. Ārsti norāda, ka bērnam arī noteikti jādod regulāri padzerties. Turklāt, mazu bērnu mājās liekot gulēt, jāatceras, ka telpas ātri sakarst, tāpēc regulāri tās jāvēdina.
Pieaugušajiem savukārt bīstamākais ir ilgstošs darbs svelmē – ilgstoša uzturēšanās karstumā, stāsta Inga Vītola no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta.
“Ja arī strādājam dārza darbus vai fizisku darbu ārā karstumā, tad noteikti ievērojam šīs pauzes. Strādājam kādu laiku, ejam atvēsināties, lai organisms atjaunojas, spēks atjaunojas, atdziest, tad varam turpināt darbu. Ilgstoša uzturēšanās saulē uzkarsē ķermeni, neļauj atdzist, tā rezultātā ir pārkaršana un parādās arī simptomi. Ir galvassāpes, vājums, nespēks. Ja tos cilvēks nenovērtē tajā brīdī, kad ir jāatpūšas, tad arī parādās, iespējams, pat samaņas traucējumi, vemšana. Tas jau ir bīstami pat ne tikai veselībai, bet jau dzīvībai,” brīdina Vītola.
Ja pieaugušais jūt reibšanu galvassāpes, vispirms jau jāiet ēnā, jāliek vēsas kompreses uz pieres, ķermenis jāmitrina, apslacot ar ūdeni, kā arī vēdinot. Ja labāk nepaliek, jāzvana mediķiem.
Savukārt, ja bērns pārkārts, viņš būtu jānovieto vēsā istabā vai ēnā pusguļus, jāatbrīvo no apģērba, jāliek virsū mitrie apliekamie, jādod vairāk šķidruma dzert, jānodrošina pietiekama gaisa plūsma, iesaka Marina Ļežņina.
“Ādas apdeguma gadījumā nedrīkst lietot treknu krējumu, sviestu, jo tas var tikai padziļināt apdegumu. Tādam nolūkam aptiekās nopērkami dažādi specializēti līdzekļi,” uzsver ārste.
Ārsta palīdzība jāmeklē, ja ir augsta temperatūra, slikta dūša ar vemšana, apziņas traucējumi, krampji un samaņas zudums. Konsultācijai var zvanīt Ģimenes ārstu konsultatīvajam tālrunim (66016001), kas strādā brīvdienās, vai arī uzreiz jāzvana ātrajai palīdzībai.
