Izziņas impulss

Kas ir medicīniskā klaunāde?

Izziņas impulss

Stress

Kas ir medicīniskā klaunāde?

Medicīniskā klaunāde jeb kāpēc smieties ir patiesi veselīgi

Pēdējos mēnešos pašizolācijas dēļ neierasta ikdiena bija arī dakteriem klauniem – ārstēt mazos pacientus ar emocijām viņiem nācās ārpus slimnīcas sienām. Varētu domāt, ka tas viss tāda muļķošanās vien ir, taču tā uzskatīt ir maldīgi - klaunu darbs slimnīcā ir būtisks un neatsverams papildinājums medicīnas darbinieku veikumam.

Iekustina apslāpētās emocijas

“Tieši tas muļķīgums palīdz prātam atslēgt ierobežojumus, kas nereti liedz mums būt priecīgiem un laimīgiem. Klauni mūs it kā ved atpakaļ uz vienkāršības un prieka pirmavotu,” skaidro Igors Narovskis – viens no pirmajiem dakteriem klauniem Latvijā, kurš nu jau ilgu laiku apmāca jaunos.

Vaicāts, vai dakteri klauni ārstē ar emocijām, nevis zālēm, Narovskis atbild, ka viņi drīzāk iekustina emocijas, kas slimnīcā bieži vien ir apslāpētas. “Cilvēki, nokļūstot slimnīcā, cenšas turēties, izlikties, ka nekas nav noticis. Bet emocijas tik un tā dzīvo”.

Sirgstošu bērnu vecāki nereti neapzināti neļauj paust emocijas, sakot “neraudi, viss ir labi”.

”Bet viņa tā brīža realitātē nekas nav labi. Klauns ļauj bērnam just to, kas ir. Būt brīvam savās emocijās, atļauj no kaut kā baidīties,” stāsta dakteris klauns.

Katrā nodaļā klauniem ir cits uzdevums

Klaunu mērķi un uzdevumi dažādās slimnīcas nodaļās atšķiras.  Piemēram, neatliekamajā palīdzībā lielākoties darbs ir saistīts ar uzmanības novēršanu. “Tur, kur ir koncentrēta mūsu uzmanība, veidojas mūsu pieredze. Ja uzmanība ir vērsta uz šprici, tad es izjūtu bailes. Ja es šprici neredzu, tad es arī neizjūtu bailes,” skaidro Narovskis.

Reiz uzņemšanā nonācis piecus gadus vecs puisītis, kuram ārsts nespēja paklausīties elpošanu - bērnam bija bail, tādēļ viņa elpa bija sekla. Zēna tētis mēģināja teikt, lai mazais nebaidās, bet puika kļuvis tikai satrauktāks. Narovskis tobrīd uzpūtis ziepju burbuli – puika to sācis pētīt un telpā iestājies klusums. “Es sapratu, ka viņam tas patīk un pūtu vēl, piedāvāju arī pašam uzpūst.  Bet to var izdarīt tikai, ja normāli elpo! Kad vajadzēja, lai puisītis elpo dziļāk, es vienkārši pavirzīju burbuļu pūšamo tālāk un viņš pūta spēcīgāk,” gadījumu atstāsta dakteris klauns.

Daudzi uzskata, ka klauna uzdevums ir panākt, lai apkārtējie smejas, bet tā ne vienmēr ir. “Tas  drīzāk ir blakusefekts - ļoti pozitīvs, jo izdalās hormoni, kas veicina labsajūtu un pat mazina sāpes, bet tas noteikti nav galvenais uzdevums,” uzsver Narovskis. 

“Izraēlā pat ir veikts pētījums par to, kas mainās, ja sāpīga procedūra, kur ņem analīzes no muguras smadzenēm, tiek veikta ar un bez dakteru klaunu klātbūtnes,” stāsta Narovskis. 

Pētījumā pierādīts, ka slimnīcās, kur strādā klauni, patērē mazāk pretsāpju līdzekļu.

Kustība sākās ASV

Dakteru klaunu darbības stili atšķiras katrā valstī, piemēram, Francijā strikti strādā divatā, arī Itālijā ir tāpat. Savukārt Izraēlā darbojas tikai pa vienam. “Tur ideja ir tāda, ka klaunam jābūt tikpat vientuļam kā bērnam slimnīcā,” skaidro Narovskis.

Dakteri klauni Latvijā ar savu darbības stilu esot kaut kur pa vidu: “Mums ir iespējams strādāt gan pāros, gan pa vienam. Amerikā ir vairāk akcents uz klaunu kā dakteri, viņš noteikti ir halātā”.

Dakteru klaunu aizsākums ir meklējams apmēram pirms 40 gadiem ASV, kad klauns un žonglieris Maikls Kristensens 80. gadu vidū Ņujorkā ar Lielā Ābola cirku pieteica šo kustību. Nedaudz agrāk medicīnisko klaunādi sāka leģendārais Plāksteris Adamss - reāls ārsts Hanters Dohertijs Adamss, kurš saprata, kāds spēks ir humoram un līdzjūtībai, un kļuva par dakteri klaunu.

Ir maldīgi domāt, ka dakteru klaunu uzmanības lokā ir tikai pacienti. Ja viņu darbam būtu recepte, tad personālam visbiežāk izrakstītu atbalstu un smieklus noguruma mazināšanai, bērnu vecākiem – uzmundrinājumu un iedrošinājumu, bet bērnu gadījumā visbiežāk klauni būs kā pretsāpju vai pretbaiļu tablete.

Sāpes mājo smadzenēs

Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents Artūrs Utināns atzīst, ka pozitīvas emocijas veicina sāpju mazināšanu.

“Pozītīvas emocijas veicina dopamīna un endorfīna izdalīšanos. Tie ir endogēnie morfīni, kas ir tāda pati narkotika kā morfijs,” skaidro Utināns.

Visas sāpes, neatkarīgi no tā, vai sāp galva, kāja vai mugura, mājo smadzenēs. Tās iespējams mazināt, novēršot uzmanību vai liekot pasmaidīt. “Ir arī pierādījumi, ka uzlabojas imūnās sistēmas aktivitāte, paplašinās asinsvadi,” norāda docents.

Te gan svarīgi neiekrist slazdos un neizlikties, ka negatīvo emociju nav. Ja tās tomēr piezagušās, tad to pārvēršanā par pozitīvām pirmais solis ir tās apzināties un neapspiest. Tieši tajā slēpjas klauna terapeitiskais efekts.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti