Pie mammas joprojām ir visdrošāk, lai gan nu jau Monika ir liela meitene un rudenī sāks iet dārziņā. Viņas diagnozi neviens nav atcēlis un tā ir smaga.
Ar laiku būs nepieciešama mammas, tēta vai donora niere, jo viņas pašas orgāns nedara savu darbu pietiekami labi. Tāpēc pagaidām Monikai ievada albumīnu – asins komponentu.
Tieši par tā ievadīšanas daudzumu vecākiem radās neatrisināms konflikts ar Bērnu slimnīcu. Tas samilza tik ļoti, ka tika iesaistīta par Bāriņtiesa un beigās vecāki no ārstiem atteicās. Tagad Monikas veselību uzrauga profesore Viļņā un meitene albumīnu saņem pēc nepieciešamības, nevis pēc vadlīnijām, pie kā pieturējās dakteri Rīgā. Kopš viņa vairs nav slimnīcā, pazudušas arī blakus saslimšanas un infekcijas.
"Daudzas diagnozes pa ceļam pazuda, bērns netiek marinēts," pavēstīja Monikas tētis Kaspars Kadzejs.
Albumīnu Monikai nodrošina Valsts Asinsdonoru centrs, ievada Rīgas Dzemdību nama mediķi.
"Nekādas komplikācijas," piebilst tētis Kaspars.
Bērnu slimnīcas vadītāja Anda Čakša skaidro, ka mediķi Monikas ārstēšanu vairs neietekmē. Tiesa, visus ar ārstēšanos Lietuvā saistītos izdevumus Nacionālais veselības dienests (NVD) Monikas vecākiem nav atmaksājis un arī negrasās to darīt, pamatojot to ar kārtējo likuma pantu.
Monikai 3.septembrī ir dzimšanas diena. Tortē būs jānopūš divas svecītes. Viņa joprojām ir pārāk maza, lai viņai veiktu transplantāciju. Tagad ir jāaug, jāpieņemas spēkā un jādara viss, kas mazām princesēm atļauts!
