Izmaiņas paredzētas divu kilometru garumā, kas ir viss Mārupītes posms caur vietējo pašvaldību. Pagājušajā vasarā uzlikts jauns bruģis un uzbūvēti simboliski tiltiņi, bet jau līdz nākamajam gadam šo zonu papildinās soliņi, atkritumu urnas un apstādījumi. Tiesa, lielākā daļa mazās upītes tek tieši Rīgas teritorijā. Taču galvaspilsētas pašvaldība uzskata, ka papildu būvniecības darbi neesot nepieciešami un upe jau šobrīd ir skaista.
"Katrs posms būs interesants un pārejošs ar kaut kādu savu krāsu gammu. Šeit paredzētajās soliņu vietās būs arī speciāli, tikai Mārupei dizainēti soliņi," būvniecības skices rāda Mārupes domes Labiekārtošanas nodaļas vadītāja Ziedīte Liepiņa. Tajās redzams, ka jaunie soliņi, kas pamīšus tiks izvietoti gar šaurās upes grāvmalu, būs ar iegravētu Mārupes simboliku – četrlapu āboliņu.
"Visa soliņu konstrukcija, viss soliņu dizains būs individuāli veidots un nestandarta, ņemot vērā jau esošo tiltiņu dizainu," uzsver Liepiņa.
Februārī noslēdzies Mārupītes krastu apstādījumu būvprojektu izstrādes iepirkumu konkurss, kas pašvaldībai izmaksājis gandrīz 5500 eiro. Pašlaik sludinās jaunu konkursu, kura uzvarētājs varēs ķerties klāt vērienīgajiem darbiem. Pirmos simboliskos un modernos tiltiņus pašvaldība jau uzstādījusi. Tāpat jau pagājušajā vasarā pusotra kilometra garumā gar Mārupīti, kas tek paralēli ceļa šosejai, nobruģēts ceļš. Atlikušais puskilometrs vijas gar privātmājām Rīgas virzienā.
Pastaigājoties pie autobusa pieturas Latvijas Radio satiek pensionāri Annu, kas atzīst, ka teritorija šeit pašlaik labi sakopta. Viņa gan nesaskata vajadzību būvēt arī soliņus un atkritumu urnas. "Nu, šeit jau ir viss sakopts. Ļoti labi. Es taču te nenākšu dzīvas ielas malā sēdēt, priekš kam man vajag? Uzskatu, ka te viss ir pietiekami sakopts," saka Anna.
Vēl paredzēts stādīt dažādus krūmus un ziedus, kas veidos īpašas krāsu joslas. Pirmo posmu gar braucamo ceļa daļu plānots pabeigt jau šovasar, bet otro, gar privātmājām, vien nākamgad.
"Otrs posms tiks izbūvēts vēlāk, iespējams, nākošajā gadā. Tā ir plānots, jo šobrīd tur notiek blakus esošo ielu centralizētās kanalizācijas izbūves darbi. Kad tiks pabeigta kanalizācijas izbūve, tad tiks būvēta iela, asfalts, tur šobrīd nav asfaltēta iela. Tikai pēc tam iet krasta labiekārtošana, tā kā secīgi – izdarām lielos darbus un pēc tam ejam ar labiekārtojumu," klāsta Liepiņa.
Tiesa, lielākā daļa Daugavas kreisā krasta pietekas jeb Mārupītes tek tieši galvaspilsētā, un gar upi būvē zaļo veloceliņu.
Rīgas domes Mājokļu un vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš stāsta, ka daļa rīdzinieku uzskatot, ka upei jābūt pēc iespējas dabiskākai, tāpēc soliņu vai tiltiņu būvniecību neatbalstot.
"Upe jau var būt skaista arī ar savu dabisko skaistumu. Ir varbūt kādas vietas, kur prasās kaut ko mākslīgi papildināt," norāda Kļaviņš. "Mums turpat krastā ir skulptūru dārzs, kur ir šīs te akmens skulptūras, un tur varbūt arī ir jēga turpināt kādus ziedu stādījumus, bet tur, kur upe iet savā dabiskajā skaistumā, tur nevajag iejaukties, tērēt naudu un iejaukties," pauž pašvaldības Mājokļu un vides pārvaldes priekšnieks.
Mārupes novada domē gan uzskata, ka veicamie labiekārtošanas darbi teritoriju gar Mārupīti izveidos par tādu kā novada promenādi.
