Komēta Pan-STARRS (C/2011 L4) šobrīd Saulei atrodas tuvāk nekā Venēra un paredzams, ka marta sākumā tā no Zemes būs redzama pat bez teleskopiem.
Pašlaik Saules siltums tvaicē ledu komētas kodolā, radot aiz komētas garu asti, kas jau šobrīd redzama ar teleskopiem no Zemes Dienvidu puslodes (attēlā).
Marta sākumā komēta Saulei būs vēl tuvāk, ielidojot Merkūra orbītas iekšpusē un, visticamāk, kļūs spožāka un saredzama no Zemes ar neapbruņotu aci.
Zinātnieki gan norāda, ka neviens skaidri nezin, kas tieši notiks ar komētu tuvākajā laikā, jo tā ir nesen atklāta un uz to pirmo reizi tik būtiski iedarbosies Saules siltums. Komēta karstuma un Saules gravitācijas ietekmē var sadalīties gabalos, taču, ja tā nenotiek, tad tāda jauna komēta, pirmo reizi pietuvojoties Saulei, var kļūt ļoti aktīva un izdalīt daudz gāzu un putekļu, kas radītu garu, spožu asti.
Astronomi aprēķinājuši datumus, kad skats uz komētu varētu būt visiespaidīgākais. 12. un 13. martā komēta būs redzama tuvu Mēness sirpim un tā ir reta kombinācija. Savukārt 5. martā tā atradīsies vistuvāk Zemei, bet 10. martā vistuvāk Saulei.
Jāatgādinia, ka šī gada nogalē prognozē krietni spožākas komētas parādīšanos pie debesīm. Aprēķini liecina, ka komēta 2012 S1 jeb ISON novembrī būs spožāka par Mēnesi, tās spožums sasniegs «-16» zvaigžņlielumu, kas nozīmē, ka tā būs spožāka par pilnu Mēnesi, kura spožums ir «-12,74».
Jāņem gan vērā, ka komētu spožuma prognozes bieži krietni vien pārspēj reālos datus. Vecāka gadagājuma entuziasti varētu atcerēties ažiotāžu, kāda tika sacelta ap Kohouteka komētu 1973. gadā. Lai arī komēta nekļuva par «gadsimta komētu», tā bija pietiekami spoža un redzama ar neapbruņotu aci. Pat ja 2012 S1 sekos Kohouteka komētas pēdās, tā būs labi pamanāma un, iespējams, spožākā, kādu pieredzēsiet savas dzīves laikā.
Tā kā komētas redzamības periods solās būt patiesi garš, kādai skaidrai naktij noteikti būs jābūt, lai ikviens, kurš vēlēsies, varētu papriecāties par «astes zvaigznes» ierašanos.
