Ekspedīcijas dalībnieki kā ik gadu atraduši daudz plastmasas maisiņu, pudeles, izsmēķus, zvejas kuģu virves, smago elektroniku un citus atkritumus. Dažus atkritumu maisus akcijas pārstāvji nogādāšot arī vides ministram Kasparam Gerhardam (Nacionālā apvienība) kā atgādinājumu par nepieciešamību aktīvāk strādāt ar piekrastes vides jautājumiem.
Netīrāko vietu priekšgalā ir Tūja, pēc kuras nāk Daugavgrīva, Latvijas-Lietuvas robežas apgabals, Saulkrasti un Užava.
„Šis gads ir interesants ar to, ka ekspedīcija pirmo reizi notiek jūnijā, kad iztrūkt tūrisma ietekmes. Tomēr rezultāti neuzrāda pludmales lielu tīrību, jo uz katriem simts metriem no mūsu izvērtējamām vietām ir 152 atkritumu vienības. No tiem līdz 60% ir plastmasa,” stāsta Ulme.
Savukārt tīrās pludmales ir Abraciemā, Mērsragā un Jaunķemeros, kur visās atrasts mazāk par 50 atkritumu vienībām uz 100 metriem.
Viņš arī ar nožēlu atceras to, ka Latvija atteikusies no dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas: „Jo gan pēc starptautiskiem pētījumiem un ieteikumiem, gan tā, ko mēs redzam pludmalēs Latvijā,
faktiski depozīta sistēma ir viens no tiem instrumentiem, kas varētu palīdzēt noņemt vismaz trešdaļu no šādiem piekrastes atkritumiem.”
Otrs instruments, kas netiekot izmantots, ir efektīvāks dabas resursu nodoklis, īpaši vienreiz lietojamai plastmasai un vairākām citām polimēru lietām.
