Babītes ezera niedrēs paslēpta laiva un sagatavotas kastes lomam. Pirms nedēļas inspektori šeit aizturēja maluzvejnieku ar 45 tīkliem 2,5 kilometru garumā. Nelegālo zvejotāju notvēra ar lomu. Vīrietim bija piekrastes zvejas licence pašpatēriņam. Tas nozīmē, ka zivis viņš drīkst ķert vienīgi piekrastē un ar vienu 50 metru tīklu.
"Daļu zivis noslīcināja tīklos uzglabāšanai, lai būtu dzīvas. Bija tik daudz zivju, ka viņš nevarēja visu zivju kvantumu ielikt mašīnā. Kad valsts policija viņu aizturēja, konstatējām, ka viņam bija 119 līņi un piecas līdakas. Pāri 100 kilogramiem citas zivis. Zaudējumu atlīdzība ir pāri 6 000 eiro. Neskaitot, to, ko VP darbinieki atbrīvoja no šiem uzglabāšanas tīkliem. Tur arī bija vismaz 200 līņu - pāris tūkstoši eiro," Latvijas Televīzijai stāsta sabiedriskais inspektors Juris Valainis.
Tā jau ir tendence - ar līča piekrastes zvejas licenci kabatā sirot arī upēs un ezeros.
Šādus pārkāpējus inspektori notver aizvien biežāk. Nesen vienu pieķēra Lielupē. Viņš apgalvojis, ka zvejojis jūrā un upē vien iebraucis, lai it kā aizvestu lomu uz izkraušanas vietu. "Ja mēs neredzam zvejošanas brīdi, tad mēs neko nevaram viņam izdarīt. Vienā no reizēm, kad pārbaudīja aizdomīgu mašīnu, tur bija piecas kastes ar tīkliem un zivīm. Pārbaudot tīklus, atradām arī vēžus, kuri jūrā nedzīvo," skaidro sabiedriskais inspektors Juris Valainis.
"Tas, kas nāk no tiesu prakses, ka reāli ūdens tuvumā mums nemaz nav jēgas viņus ķert. Jo gudri advokāti un tiesneši stāsta, ka viņam nebija nolūka piesavināties zivis, viņš cilvēks iepinās divu kilometru garā tīklā un tagad viņas mierīgi čubina ārā, lai atbrīvotu. Sanāk, ka mums ir jāpierāda piesavināšanās vēlme. Gaidām, kad viņš sakrāmēs mašīnā, paši noslēpjamies un pārtveram mašīnu, kad ir neizbēgami pierādījumi," stāsta Valsts policijas (VP) Nelikumīgu medību un zvejas apkarošanas vienības galvenais inspektors Lauris Arājs.
Starp maluzvejniekiem ir tādi, kuri likumu pārkāpuši atkārtoti, taču joprojām saņem zvejas atļaujas.
"Es VVD prasīju, kā tas ir, viņam bija krimināllieta un notiesāja, bet, kāpēc visiem blēžiem, kurus mēs te satiekam ir atļauja ar tīkliem zvejot pašpatēriņam? Manā skatījumā, ja gribas pašam noķert zivi un apēst, paņem makšķeri un nomakšķerē," neizpratnē ir VP pārstāvis Arājs.
Valsts vides dienests (VVD) licences izsniedz, pamatojoties uz līgumu, ko persona noslēgusi ar konkrēto pašvaldību. Gadā vidēji izsniedz ap 3200 dažāda veida zvejas atļauju. "Ja šie cilvēki tiek sodīti par maluzvejniecību, šī informācija tiek nodota pašvaldībām, kurām gada laikā pārslēdzot līgumu ar attiecīgo cilvēku ir tiesības izvērtēt situāciju un licenci nepiešķirt," skaidro VVD pārstāve Jūlija Ņikitina.
Negodprātīgie zvejotāji izmanto to, ka lieguma periods piekrastē un iekšējos ūdeņos atšķiras. Tam vajadzētu būt vienā laikā, uzskata inspektori. Maluzvejniecībai par labu nākušas arī izmaiņas krimināllikumā.
No oktobra vairs nav kriminālatbildība par pašu zvejas faktu īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. "Ir vajadzīgi lieli zaudējumi, kas ir piecas minimālas mēnešalgas. Ko nozīmē 1800 eiro? Babītes ezera zivju resursi ir plaši, bet lielākā daļa tomēr būs brekši, lielās Babītes karūsas un zaudējumu summa par to kilogramu brekšu vai karūsu ir 10 eiro. Ir vajadzīgi 180 kilogrami zivju, lai šo personu apturētu no vēlmes zvejot dabas parkā," stāsta VP inspektors Lauris Arājs.
VVD gan uzskata, ka sodi joprojām ir pietiekami lieli, jo vainīgajam ir jāatlīdzina arī zivju resursiem nodarītie zaudējumi. Tomēr praksē nereti izrādās, ka zaudējumus faktiski nevar piedzīt, jo maluzvejniekam nav oficiālu ienākumu.
"Viņi tiešām smejas.. es no jūras nāku.. tu man neko nevari izdarīt.. tiešām rodas bezspēcības sajūta – vai tad valstij ir izdevīgi tādi likumi, lai par policiju vai vides inspektoriem kaut kādi blēži ņirgātos?" neizpratnē ir VP pārstāvis Arājs.
Kā norāda VVD pārstāve, par zvejas politiku iekšējos ūdeņos un jūras piekrastē atbild Zemkopības ministrija (ZM). VVD par nepilnībām ziņojot un ministrijas rīcībā esot visa nepieciešamā informācija, lai rīkotos.
