Pirms mēneša Mālpils novada attālākajā nostūrī mežstrādniekus pārsteigusi neparasta aina. Pļaviņā līdzās lauku ceļam gulējusi lācene ar diviem bērniem. Nākamajā rītā puišiem izdevies pat iemūžināt milzīgo lācenes ķepas nospiedumu.
"Lāču mamma šeit neuzkavējās ilgi, devās tālāk. Tad bija nedēļu pauze, un tad jau par sevi likt manīt sāka lāču paps," stāsta Mālpils mednieku kolektīva''Mergupes'' mednieks Mareks Donis.
Pekainis apciemojis pāŗis kilometrus tālāk esošu privātmāju, kurā izpostījis vairākus bišu stropus. Saimniece par negaidīto viesi pastāstījusi Marekam, kuram ar īpašu meža kameru kārumnieku izdevies nofotogrāfēt. Kad medus vairs nebija pieejams lācis atradis citu vietu, kur rast ēdmaņu. Kādas pamestas mājas dārzu apmēram puskilometru tālāk.
"Mēs varam pat redzēt. Re kur lācītis čučējis, uztaisījis savu migu, izvazājis visu to pļavu. Ābeļdārzs ir, barības bāze ir. Viņš ir priecīgs," domā mednieks un piebilst, ka nolauztie ābeles zari, un sakritušo ābolu zudums rāda, ka lācis tepat vien klejo joprojām.
Par to, ka lācis nekur nav aizgājis ir pārliecināti arī citi uzrunātie šai apkaimē.
"Nāks ziemas laiks, tad jau redzēs, kur viņš dzīvojās. Tagad jau grūti pateikt, kurā teritorijā viņš atrodās. Tuvumā tepat ir kādu piecu km attālumā," saka mālpilnieks Jānis Pīķis. Taujāts, vai nav dīvaina sajūta, ka var nākties saskarties, viņš atbild - "kad saskarsies tad redzēs".
Arī Annas kundzei netālu pļavā ganās govis, un sirds neesot īsti mierīga, ka lopiņiem pa nakti jāpaliek laukā. Viņa gan esot sazinājusies ar speciālistiem, kuri teikuši, ka maz ticams, ka kārumnieks varētu uzbrukt, tomēr ogu laiks šoruden gan iešot gar degunu.
"Jāiet brūklenēs, tagad jāiet dzērvenēs, un viņš taisni tur pie tiem purviem, kur mēs ejam," saka mālpiniece Anna Ritere un norāda, ka ar lāci satikties negribas nemaz.
No kuras puses lāči šurp ieklīduši, un vai lāču tētis paliks Mālpils pusē, kad rudens labumi būs beigušies pagaidām grūti teikt, tomēr vietējie , lai arī baidās, lāci jau sauc par savējo.
