Sadaļas Sadaļas

«Mainīt» sevi septiņās dienās. Kādēļ pandēmijas laikā īpaši uzķeras uz interneta izaicinājumiem?

Jau teju gadu mācamies sadzīvot ar Covid-19 pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, kuri mūsu ikdienu pārvērtuši līdz nepazīšanai. Daļai tas rada psiholoģisku diskomfortu, ietekmējot ne tikai finansiālo un emocionālo stāvokli, bet arī aktualizējot personīgās identitātes veidošanas aspektu – negatīvajā informācijas burbulī cilvēki meklē veidu, kas var motivēt, novērst domas no tā, ko nespēj kontrolēt. Viens no tiem – interneta izaicinājumi. Lsm.lv pēta, kāpēc esošajos pandēmijas apstākļos cilvēki iesaistās izaicinājumos un ar kādiem riskiem tajos var saskarties.

ĪSUMĀ:

    Šobrīd daudzi cilvēki zaudējuši darbu, citi nevar nodrošināt iztiku ģimenei un kāds cits nonāk strupceļā attiecībās. Arvien vairāk digitālajā vidē parādās izaicinājumi, kas ar spilgtiem solījumiem mudina konkrētā laika periodā, dienas uzdevumu formā izmēģināt jaunas aktivitātes, mainīt paradumus, celt pašapziņu, labsajūtu u.c. Psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Marija Ābeltiņa gan norāda, ka ieraduma veidošanās 21 dienas laikā, kas ir populārs izaicinājumu ilgums, ir mīts – kā minimums nepieciešams vismaz pusotrs mēnesis.

    No vienas puses, izaicinājumu uzsākšanas pamatā ir cilvēka vēlme pamēģināt kaut ko jaunu. No otras puses, kad fiziskā distancēšanās joprojām ir aktuāla, svarīgs aspekts ir arī socializācija, būt daļai no kaut kādas kopienas.

    "Vienā gadījumā parādās ārējs stimuls – re, kur programma, kurai tev jāseko par brīvu vai par samaksu, un tev sanāks. Attiecīgi tu, iespējams, realizēsi to ideju, kas jau bijusi pirms tam, piemēram, samazināt svaru, ievērot diētu, sākt sportot. Citā gadījumā tev, visticamāk, ir jāizveido kaut kāds konts, jāieposto kaut kāda bilde. Protams, tas nav obligāti, bet tur tas aspekts, ka tu tādā veidā saņem pamudinājumu no citiem un dod arī iedvesmu pats.  Tu jūties pieņemts, atbalstīts, un tas spēkojas ar to, ka cilvēks uzreiz jūtas labāk, pat ja tā ir tikai programmatūra, kas tevi paslavējusi," skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docētājs, ārsts psihoterapeits Artūrs Miksons.

    Vēlme atgūt kontroli

    Pandēmijas laiks ir izaicinājums arī cilvēka identitātes veidošanai, sevis uzlabošanai, sava labākā "es" izvirzīšanai priekšplānā, liekot pārdomāt sevi saistībā ar apkārtējo pasauli. Mēs dzīvojam laikā, kad atbilstoši mūsdienu sabiedrībā pieņemtajiem standartiem nemitīgi jābūt labākajam sev, problēmu iezīmē kultūras antropoloģe Ieva Puzo:

    "Kaut kur jābūt pēc iespējas izdarīgākam, atraktīvākam, skaistākam (ne tikai ārēji, bet arī iekšēji). Parādās vesela grupa ar cilvēkiem, kas domā, kā to pareizi darīt, kā pareizi padarīt sevi pēc iespējas atraktīvāku, pieņemamāku mūsdienu sabiedrībai. Un šie interneta izaicinājumi ir pilnīgi noteikti daļa no šiem procesiem. Mēs apzināmies, ka tas varbūt ir muļķīgi un smieklīgi, bet mēs neesam tajā vieni," skaidro Puzo.

    Kultūras antropoloģe arī norāda, ka, iespējams, piedaloties šāda veida rīkotajās aktivitātēs, cilvēki cenšas atgūt kontroli, kamēr kontrole citās dzīves jomās "slīd ārā no rokām". Līdzīgās domās ir arī ārsts psihoterapeits Artūrs Miksons. Viņš atzīmē, ka, iespējams, iesaistoties izaicinājumos, Covid-19 pandēmijas apstākļos cilvēki mēģina novērst savas domas.

    "Es varu atteikties no cukura, uztaisīt tos pietupienus, un tādā veidā ir divi zaķi ar vienu šāvienu. No vienas puses, tu pārslēdzies no negatīvā, kas tev nesanāk, bet pamēģini kaut ko citu. Un, ja tev tas sanāk, tu pieņem, ka tas ir kaut kas foršs, nenomet to malā. Tādā veidā, iespējams, gūsti kaut kādu pārliecību mainīt vai ietekmēt citas sadzīves problēmas," norāda ārsts.  

    Neuzņemties par daudz

     Jogas pasniedzēja un māksliniece Sindija Teberniece pirms pandēmijas nekad nebija metusies interneta izaicinājumos, taču, aizveroties visiem fitnesa klubiem, jaunajā dienas kārtībā bija jūtams izteikts kustību trūkums. Visapkārt draugi piedalījās un dalījās ar dažādiem izaicinājumiem, un, ieteikumu vadīta, Sindija nolēma iesaistīties mārketinga speciālistes un blogeres Kristīnes Beitikas izaicinājumā "Kusties vairāk, jūties labāk" un katru dienu noiet vismaz 10 000 soļu. Tomēr izrādījās, ka to ir grūti paveikt Covid-19 laikā, ja, dzīvojot mazā pilsētā, no mājam līdz darbam ir trīs minūtes.

    Ar laiku pievienojās arī citi izaicinājumi: "MyEMS" (red. – tiešsaistes treniņu studija Somijā) fitnesa programma 90 dienām, biznesa kouča Lienes Uresinas 21 dienu izaicinājums "Mans spēks'', kas bija uz savu personīgo izaugsmi un mīlēšanu vērsts, un izaicinājums, kura ietvaros katru dienu mēneša garumā bija jātīra zobi tikai ar kreiso roku.

    Viens izaicinājums, otrs, trešais – un to jau bija tik daudz, cik reāli nemaz nav iespējams paveikt.

    "Bija brīdis, kad vienlaicīgi bija trīs, no kuriem tikai vienu izpildīju līdz galam. Noguru, radās pārslodze, ķermenis negribēja vairs neko darīt, jo bija jādara gan tas, gan tas, un, ja es dalu savu uzmanību visiem izaicinājumiem, tad man sāk pietrūkt laika citām lietām. Galvenais arī saprast, vai tu nedari sev pāri, tāpēc ir jāzina savas robežas un mērķi. Jādara tas, no kā tev dzirksteļo acis," uzsver Sindija.

    Šogad viņa gan apņēmusies neiesaistīties nevienā interneta izaicinājumā, bet kopš rudens seko pašas radītajam 365 dienu jogas izaicinājumam.

    Kā izmērīt ieguvumu?

    Nereti interneta izaicinājumi mēģina mūs pārliecināt, ka tieši šis konkrētais pakalpojums atrisinās mūsu lielākās nedienas. Nosaukumos tiek iepīti vilinošie vārdi, kas sola pāris dienu laiku iegūt gan vēlamās ķermeņa aprises, gan atrast iekšējo mieru jogas un meditācijas pasaulē vai pat iemācīties atteikties no kāres pēc saldumiem. Bet vai to solītie apgalvojumi reāli "strādā"? Un kā vispār izmērīt, vai cilvēks kaut ko gūst, iesaistoties izaicinājumā?

    Ārsts psihoterapeits Artūrs Miksons konkrēta rezultāta solītājus vērtē skeptiski.

    Viņaprāt, rīkotāji nereti maldina cilvēkus, nezinot cilvēka izejas stāvokli: kāds viņš ir, kāda ir viņa fiziskā sagatavotība un veselība.

    "Tev saka – taisi šos vingrinājumus, un tev būs uzreiz ideālās formas, sešpaka vai seksīgs dibens. Protams, tur arī svarīgs jautājums, kādu termiņu uzliek, bet ideāli ir tad, ja cilvēks uzsāk savu izaicinājumu un pie viņa neapstājas. Piemēram, viņš sāk lietot mazāk cukura izaicinājuma laikā, bet pēc tam tā iespaidā pamaina savu diētu. Vai arī, piemēram, 30 dienas sporto, jūtas labāk, un tas viņu pamudina iziet ārā pastaigāties, paskriet vai mājās veikt kaut kādus vingrinājumus. Tas nozīmē, ka šis izaicinājums ir devis viņam pārliecību to darīt. Es teiktu, ka vislabākais rezultāts būtu nevis tas, ka tu sasniedzi tikai vienu mērķi, bet tas, ka izaicinājums pamudina kaut ko uzsākt, mainīt savā dzīvē," uzskata ārsts.

    Paradumu veidošanās posmi

    Process ir svarīgāks par rezultātu, jo visu laiku jāpatur prātā, ka tu nevis vari kaut ko sevī uzlabot, bet tev to vajag, spriež kultūras antropoloģe Ieva Puzo. Izaicinājums var solīt vienu, bet tā satura patērētājs gaidīt ko citu – jābūt savstarpējam līdzsvaram. Pirms cilvēks pieņem lēmumu iesaistīties kādā interneta izaicinājumā, abi eksperti aicina uzdot sev jautājumu: vai tas, ko viņi sola, ir tas, ko man vajag, un vai man pietiek ar to, ko viņi sola? Viņi ir novērojuši, ka bieži vien cilvēki iesaistās izaicinājumā, pabeidz to, un uzreiz turpina iesaistītos citos, kur kāds cits nosaka, kas būtu jādara. Rodas jautājums, vai viņi var kaut ko darīt, ja neeksistē izaicinājums? Ja atbilde ir "nē, nevar", tad tas parāda to, ka cilvēkam bez šī ārējā stimula ir grūti funkcionēt. Skatījumam ir jābūt vērstam uz to, ka izaicinājums maina kaut ko cilvēka paradumos, attieksmē, domāšanā.

    Atbildība no divām pusēm

    Pandēmijas laikā tiek spēlēts uz patērētāju emocijām, jūtām, uzvedības īpatnībām, norāda Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktore Ieva Baldiņa-Brūklīte. Tiek piedāvāti dažādi brīnumlīdzekļi, kas ļauj mainīt uzturu vai izvairīties no vīrusiem, jo skaidrs, ka patērētājs nevēlas, lai viņam rodas veselības problēmas Covid-19 vai kāda cita iemesla dēļ.

    PTAC līdz šim nav vērsies neviens patērētājs, kurš nebūtu saņēmis to pakalpojumu, ko gaidījis vai kuram bijušas kaut kādas izmaksas, par kurām iepriekš nav bijusi nekāda informācija. Līdz ar to PTAC interneta izaicinājumiem kā pakalpojuma veidu līdz šim nav atsevišķi pievērsuši uzmanību.

    Pētīt, kam būtu jāuzņemas atbildība, ja tiek pārspīlēta pakalpojuma efektivitāte, un patērētājs rezultātu nesasniedz, var no vairākiem aspektiem, norāda Baldiņa-Brūklīte.

    Pirmkārt, izaicinājuma rīkotājs ir atbildīgs par to, cik kvalitatīvi ir izstrādāts izaicinājums. Tajā ietilpst arī rīkotāja kvalifikācija un brīdinājums par iespējamajiem riskiem, kas var ietekmēt veselības stāvokli.

    Spilgts piemērs ir Katrīnes Saulietes "Instagram" piedāvātais 7 dienu tievēšanas maratons.

    Tajā influencere piedāvā uzturu un organismam nepieciešamās vielas aizvietot ar zīmola "NL" pulveriem, piecas reizes dienā ēdot un uzņemot kopā 1000–1400 kalorijas. Lai iedvesmotu un motivētu cilvēkus iesaistīties, viņa apgalvojusi, ka iepriekšējā maratonā bija dalībnieces, kas nedēļas laikā zaudējušas no viena līdz sešiem kilogramiem. Tomēr to, kā tas var ietekmēt cilvēka veselību pēc tam  viņa storijos nemin. 

    "Tādiem apgalvojumiem kā "zaudē svaru piecās dienās" vai "zaudē 12 kg 10 dienās'' noteikti nevajadzētu pievērst uzmanību, jo tos īsti nevar pierādīt, un, ievērojot šīs diētas vai vingrinājumus, var iedzīvoties smagākās veselības problēmās. Pakalpojuma sniedzējam pirms līguma slēgšanas patērētājs ir jābrīdina, ka, piemēram, šis konkrētais izaicinājums ir saistīts ar veselības uzlabošanu. Attiecīgi cilvēkam iepriekš būtu jāpakonsultējas ar kādu ārstu, ko viņš vispār drīkst darīt," brīdina Baldiņa-Brūklīte.

    Papildinformācijai ir jābūt arī tad, ja tas ir bezmaksas izaicinājums, kur plāns ir plaši pieejams visiem bez līguma un izmaksas saistībām.

    Viņa uzsver, ka nav aizlieguma, kas neļautu ņemt samaksu par šāda veida pakalpojumiem, tomēr tādā gadījumā ir jābūt skaidrai informācijai par dalības izmaksām, lai patērētājs pēkšņi nenokļūtu "abonēšanas slazdā", un līgumam, ar kuru patērētājam ir tiesības iepazīties pirms tā slēgšanas. Tāpat jābūt skaidri saprotamam, kādā veidā tiks pasniegta informācija, kur būs pieejami uzdevumi. Piemēram, tā varētu būt "Facebook" grupa.

    Tomēr gadījumā, ja pakalpojums netiek saņemts, attiecīgi, ja dalība izaicinājumā bijusi liegta, patērētājs ir tiesīgs pieprasīt atpakaļ samaksāto naudu. Arī tad, ja patērētājs ir ticis maldināts par šo pakalpojumu ietekmi, efektu, var prasīt zaudējuma atlīdzību, informējot par to Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC). Taču tas, par ko izaicinājuma rīkotājs nav atbildīgs, ir patērētāja gaidas attiecībā uz izaicinājumu. Patērētājs pats ir atbildīgs par to, cik godprātīgi un atklāti ir pildījis izaicinājuma norādījumus. Taču patērētājs var vērsties PTAC, ja seko izaicinājuma norādījumiem, bet nesasniedz rezultātu vai dara pāri veselībai.

    Par influenceru atbildību sociālajos tīklos vairāk var lasīt Evas Johansones intervijā ar žurnālisti Inesi Liepiņu.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Veselība
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti

    Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

    Pieņemt un turpināt