Madonas pusē būvē māju no kaņepēm

Pēc tā, kā uzbūvēta māja, bieži vien var spriest par to, cik daudz ticis domāts par vietējiem resursiem un energoekonomiju. Izrādās, Madonas novadā jaunākās un videi draudzīgās mājas tiek būvētas pat no kaņepēm.

Kaņepju māju ražotājs Roberts Jevsejevs Latvijas Televīzijas raidījumam "Vides fakti" pavēstīja, ka kaņepju būvmateriāls ir to unikālo materiālu starpā, kuriem ogļskābās gāzes emisija ir negatīva. Tas nozīmē, ka hektārs kaņepju pārstrādā četras reizes vairāk ogļskābās gāzes nekā hektārs meža.

Kaņepei pilns augšanas cikls ir 12 nedēļas.

Sākotnēji no lauka tiek novākts stiebrs, kam tiek veikta pirmapstrāde, kuras procesā tiek atdalīta šķiedra no koksnes. Šo koksni sauc par spaļiem, kas kļūst par būvmateriālu.

"Spaļiem tiek pievienota saistviela - kaļķis, kas sastāv no organiskām vielām, un to mēs ļoti padziļināti pētījām. Tāpēc svarīgas ir kaļķa, kaņepju spaļu un arī ūdens proporcijas," stāsta Roberts.

Klimata un vides politikas integrācijas departamenta direktore Ilze Prūse atzīst, ka visdraudzīgākās ēkas ir tās, kas tiek būvētas no dabas materiāliem: "Salmu, zaru būdas, tā kā vecajā pasakā par sivēntiņiem un vilku, bet mēs saprotam realitātē, ka tā nevar būt un mēs tādās ēkās nevaram dzīvot. Ir videi draudzīgākas un mazāk draudzīgas ēkas".

"Analizējot to, ka vienas parastas ēkas būvniecībā tiek izmatots aptuveni 5000 dažādu ķīmisku vielu, mēs tagad redzam sekas – cilvēki slimo, bērniem ir alerģijas, astma. Izsverot šīs sakarības, mēs gribējām lietas darīt savādāk, jo kaut kas te neiet kopā" raidījumam stāsta Roberts.

Roberts ar otru kaņepju māju ražotāju Aleksandru Bondaru atzīst, ka viņu uzņēmumā svarīgi esot, lai uzraksts "eco" nekur neparādītos, jo Latvijā tas jau ir ļoti notrulināts.

Simt kvadrātmetru māju jaunie ražotāji pārdod par 80 000 eiro un atzīst, ka šīm mājām ir ļoti augsta pievienotā vērtība, jo cenā iekļauts viss - no pamatiem līdz atslēgai.

"Visa nauda paliek Latvijā, nav tā, ka mēs izejmateriālus importējam Latvijā un tālāk eksportējam. Visa nauda, sākot no lauksaimnieka, kurš saņem savu daļu par audzēšanu, un pēc tam mēs dodam pievienoto vērtību. Neviens santīms neaizplūst prom," stāsta Roberts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti