LZA: Zinātnieku skaits kopš neatkarības atgūšanas samazinājies par 86%

Zinātnieku skaits Latvijā kopš neatkarības atgūšanas sarucis par 86,6%, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" sacīja Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ojārs Spārītis.

Viņš paskaidroja, ka Latvijā pašlaik ir četri tūkstoši zinātnieku un tas ir ļoti maz. "Kad Dānijas zinātnes eksperti 1992.gadā vērtēja Latvijas zinātnes ilgtspēju un kapacitāti, mūsu zemē bija aptuveni 30 000 zinātnieku," viņš piebilda.

Spārītis norādīja, ka zinātnieku skaits var pieaugt, piesaistot līdzekļus no ārpuses.

"Viņi spēj atrast gan darbu, gan partnerus un arī tepat Latvijā spēj izpildīt savu globālo projektu pētījumu posmu un ar to mazliet nopelnīt. Šajos gadījumos lauvas tiesa paliek lielajiem pasaules uzņēmumiem un firmām, kas deleģē mūsu institūtiem savu pētījumu atsevišķus posmus. Mūsu valsts vai privātuzņēmēju nepietiekamais finansējums zinātnei neļauj zinātniekiem izstrādāt gala produktu, ar kuru pieteikties pasaules tirgū kā galvenajiem spēlētājiem, par to pretī saņemot pilnu maksu," klāstīja Spārītis.

LZA prezidents arī atzina, ka Latvijas uzņēmējdarbības kapitāls vēl ir ar ļoti īsu vēsturi un nacionālajam biznesam vēl nav nedz lielu uzkrājumu, nedz ētikas, kas mudinātu atdot valsts attīstībai ātri nopelnītās naudas daļu.

"Tādēļ tas kapitāls, ar ko uzņēmēji ir gatavi riskēt, ir vēl mazāks un visbiežāk nav pašu uzņēmēju līdzekļi, bet gan piesaistītie. Zinātniekiem nākas kļūt par sava produkta reklāmas aģentiem, lai veidotos sarunas arī ar privātajiem investoriem, lai motivētu viņus būt drosmīgākiem," paskaidroja Spārītis.

LZA prezidents arī veltīja kritiku Latvijas politiskajai elitei.

"Tās ir jaunās un zinātniski ietilpīgas darba vietas, kur ir un būs vajadzīgi augsti kvalificēti inženieri, augsti kvalificēti izpildītāji, kas šos darbus mācēs darīt. Ventspils spēj viena pati panākt to, ko nevar visa Latvija – ekonomisko lēcienu, sociālo nodrošinājumu strādniekiem un zinātniekiem, atbalstu augstskolas mācībspēkiem un drīzā laikā arī reālas repatriācijas iespējas. Un tad gribas jautāt – vai Latvijas politiskā elite to vēlas, ja pret attīstību izturas tik nolaidīgi?" pauda Spārītis.

LZA vadītājs ir pārliecināts, ka valsts attīstības plānošana nenotiek uz zinātnē balstītiem principiem.

Iepriekš Izglītības un zinātnes ministrija norādījusi, ka zinātniskajam sektoram vairāk būtu jācenšas piesaistīt privātā sektora līdzekļus, tādā veidā palielinot kopējo finansējumu zinātnei.

Pilns intervijas teksts lasāms http://bbs.bns.lv sadaļā "Komentāri/Intervijas".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti