Vietējie zvejnieki zina stāstīt, ka zandarts savulaik bijis Lubāna galvenais un senākais iemītnieks, bet gadu gaitā teju izzudis pavisam. Kāds daudzums gan ieklīdis no Nagļu zivsaimniecības. Savukārt ūdens toveros atgādātus zivju mazuļus gan Lubānā ielaiž pirmo reizi.
Jaunie zandarti garo ceļu pārcietuši labi un ir gana sprigani. „Mazuļi izskatās ļoti labi – tādi dzīvīgi, skābeklis ir pietiekošs viņiem. Šā gada mazuļi, un laidām no laivas iekšā, arī operators bija, visi pilnīgi dzīvīgi aizpeldēja," stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais speciālists Dainis Tučs.
Bažas gan rada ezera zemais līmenis, tāpēc jācer, ka ziemā ledus kārta nebūs sevišķi bieza un jaunajiem iemītniekiem nekaitēs. „Ļoti sekls ir! Es domāju, ka ļoti pareizi izdara, ka laižam tur karjerā to zandartu - ja barga ziema, var iznākt plāni tam zandartam," norāda Lubāna ezera zvejnieks Jānis Macāns.
Lai arī galvenais finansētājs ir Latvijas Zivju fonds, vietējie zvejnieki ar gandarījumu atzīst, ka arī paši savākuši savu līdzfinansējumu. „Mūs jau parasti te dēvē par ņēmējiem. Ka visu tik grābjam un grābjam. Mēs, zvejnieki, arī sametāmies savu naudiņu, sanāca ļoti laba summa, tā ka arī mūsu nauda te ir. Un mēs esam katru gadu ieinteresēti šeit ieguldīt arī savu naudu," spriež zvejnieks Jānis Macāns.
Projekta organizatori atzīst, ka šovasar bijuši nelabvēlīgi apstākļi zandartu mazuļu audzēšanai, vien ar grūtībām tos izdevies sameklēt kādā Igaunijas audzētavā. „Bija diezgan arī strikti nosacījumi pret audzētavu, ka tai jābūt sertificētai PVD, kas tā jau automātiski atsijāja vienu daļu no mazajām audzētavām, un zandartu mazuļi netika piedāvāti Latvijā," stāsta projekta koordinators Aigars Šķēls.
Mazuļu lielākie ienaidnieki ir jau esošās plēsīgās ezera iemītnieces, putni, tomēr šie zandarti izskatās gana paaugušies, lai iedzīvotos. Par laimi, Lubānu neapdraud arī Ičā un Aiviekstē konstatētais piesārņojums.
