Lietus pārpludina ielas; pašvaldība taisnojas par noteku sistēmām

Vai Rīga ir spējīga tikt galā ar intensīvām lietusgāzēm? Daudzi Sarkandaugavas puses iedzīvotāji pēc vakardienas lietus teiktu - nē. Īsā laikā tur vakar pārplūda ielas, noslāpa mašīnas, apstājās tramvaju satiksme un cilvēki vietām bija spiesti brist pa vairākus desmitus centimetru dziļu ūdeni. Pašvaldībā gan neuzskata, ka vaina būtu aizsērējušajās notekūdeņu sistēmās.

Applūdušas ielas pēc spēcīga negaisa Rīgā daudzviet jau kļuvušas par ierastu lietu. Atsevišķās vietās par to pat brīdina ceļazīmes. Arī vakar pēcpusdienā galvaspilsētas notekūdeņu sistēmām stiprais lietus izrādījās pārāk liels pārbaudījums un zemākās vietās lietusūdeņi uz vairākām stundām pārpludināja ne vien brauktuves, bet arī gājēju celiņus.

Kamēr Rīgā kopumā oficiāli nolija vien 7 milimetri lietus jeb 7 litri uz kvadrātmetru, atsevišķās vietās, kā Sarkandaugavas un Juglas apkārtni, ir lijis krietni vairāk, stāsta meteorologs Toms Bricis:

„Tur, visticamāk, ir bijuši 20 līdz 30 milimetri lietus, kas ir tik daudz, lai sāktos plūdi. Tik lielu ūdens daudzumu, ja tas nogāžas 20 minūtēs, pat laba kanalizācija nevar uzņemt. Bet, protams, problēmas ir daudzās vietās - kur ielas ir ar reljefu, tur satek krietni vairāk ūdens, un vietās, kur kanalizācija ir aizsērējusi, plūdi šādās lietusgāzēs rodas 10 - 20 minūšu laikā.”

Rīgas domē neuzskata, ka īslaicīgajos plūdos pēc lielā lietus būtu vainojamas aizsērējušas notekas. Kā skaidro Transporta būvju uzturēšanas un būvniecības pārvaldes priekšnieks Tālivaldis Vectirāns, notekūdeņu sistēmas plānotas vidējam mēneša nokrišņu daudzumam - 78 milimetriem:

„Protams, ar šādu ūdens daudzumu sistēmas nevar tikt galā, jo rēķināts ir uz šo vidējo [nokrišņu daudzumu] - 78 milimetriem. Pat vismodernākā [notekūdeņu sistēma] to nevarētu norīt. Tāpēc, protams, dažās vietās ūdens daudzums sakrājas lielāks, nekā tam vajadzētu būt, un bija apgrūtināti braukšanas apstākļi.”

Vectirāns gan stāsta, ka notekas regulāri tiekot tīrītas: „Mēs plānojam remontus, jo sistēma ir sistēma, tā var ar laiku aizsērēt, dažādu grunts slāņu kustības rezultātā var salūzt vai nobīdīties, tā veidojot aizsērējumus kanalizācijas kolektoros. Bet tā ir ikdiena, un speciālisti ar to arī strādā. (..) Piemēram, pašlaik mēs tīrām lietus kolektoru pusotru metru diametrā, kas sākas pie Stirnu ielas un beidzas pie Lizuma ielas, kur ir izlaide lielajā grāvī.”

Satiksmes vadības centrā saņemti daudzi zvani par pārplūdušām ielām un norautiem kanalizācijas aku vākiem, ūdens atsūknēšanas tehnika strādājusi vairāk kā 15 vietās.

Ziņa par to, ka lietusūdeņu kolektori nav izturējuši spiedienu un iegruvis ceļa segums, vakar pienāca arī no Ogres. Tagad gan pašvaldībā precizē, ka šim negadījumam ar lietu tomēr nav bijis sakara - reizē ar lietusgāzēm pārplīsis vecais ūdensvads, kas arī sabojājis ceļu pie pašvaldības. Tur satiksme ir atjaunota.

Bet intensīvais lietus piektdienas pusdienlaikā Rīgā kārtējo reizi appludinājis Krasta ielu. Kā informēja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē, augstā ūdenslīmeņa dēļ Krasta ielā no Dienvidu tilta līdz Salu tiltam kādu laiku bijusi stipri apgrūtināta transportlīdzekļu kustība.

Tramvaju sliedes applūdušas Pētersalas ielā līdz Katrīnas dambim, līdzīga situācija ir arī Ganību dambī. Autovadītāji ziņojuši par lielām un dziļām peļķēm uz Vienības gatves pie Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, applūdusi Mūkusalas iela pie veikala "Celtniecības pasaule", applūdis arī viadukts zem Akmens tilta Pārdaugavas pusē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti