„Nu jau trešo nedēļu ir karstums un tropiski apstākļi - Spānija ir atnākusi līdz mums. Pirmie cilvēki pludmalē parādās pirms mums, es pats nāku septiņos, tad jau diezgan te ir to cilvēku,” stāsta Glābšanas dienesta vadītājs Kristians Brūvers.
Kaut arī rīta stundas ir saprātīgākais laiks, kad atpūsties pie jūras, Liepājas jūrmalā cilvēku tūkstoši ir visas dienas garumā. Vēsākās vasarās liepājnieki slēpās no vēja un sauļojās kāpās, tagad visi iznākuši krastā un veldzējas pie paša ūdens.
„No rīta ūdens ir veldzējošāks. Nu jau pakāpies līdz +23, +24 grādiem. Tiem, kuri grib veldzēties, ir jāpameklē savādāks laiks nekā dienas vidū,” sarunā pusdienlaikā saka Brūvers.
Turpat glābšanas stacijā uzrunātā Agitas kundze pusdienlaikā kopā ar saviem mazbērniem no pludmales dodas prom, lai atgrieztos atkal ap četriem, pieciem vakarā un pludmalē pavadītu vairākas stundas: „Kamēr nav pats karstums. Tagad mēs ejam mājās. Tā var pa smiltiņām, pa ūdeni, kas ir ļoti silts, ļoti labi. Šajā karstumā līdz ūdens pudele, kaut kas uz galvas un tad jau viss ir kārtībā.”
Liepājas glābēji, pa četriem vienā maiņā, no desmitiem rītā līdz desmitiem vakarā katru dienu uzrauga teritoriju aptuveni divu kilometru garumā. Glābšanas dienesta vadītājs Kristians Brūvers uzskata, ka šogad, neraugoties un lielo apmeklētāju skaitu, ārkārtas situācijas nav bijušas: „Katru reizi kāds pagadīsies, kam vajadzēs tālāk aizpeldēt. Kāds, kurš būs apskurbis. Tas ir mūsu darbs. Puiši minēja, ka šogad tūristi neievēro bojas. Acīmredzot nezina noteikumus.”
Glābšanas dienestu pludmalē izveidoja pirms 14 gadiem. Liepāja pludmales teritoriju attīstījusi pakāpeniski, bet tagad iecere ir paraudzīties 10 gadu griezumā, turklāt pievērst uzmanību ne tikai pašam centram. Tas nozīmē, ka pludmalē un tās apkārtnē mērķtiecīgi tiks ieguldīts pašvaldības finansējums.
Liepājas galvenais arhitekts Indulis Kalns stāsta par teritorijas attīstības dokumentu „Liepājas pilsētas pludmales attīstība: „ Tāda teritorijas sadaļa kā Karosta, Ziemeļu pludmale, līdz ar to šis plānojums skatās uz pilsētu plašāk - 12 kilometru garumā ar pieguļošo teritoriju. Tā nav tikai pludmale un ūdens josla. Plašs plānojuma dokuments.”
Liepājniece Sabīne uzskata, ka vismaz centra pludmale pēdējā laikā jau ir būtiski mainījusies: ”Salīdzinot ar pagājušo gadu, pludmales kvalitāte ir augusi. Cilvēkiem ir ko darīt, ir interesanti. Ir bērnu laukumi, pūšļi, mammas var atpūsties, nav jāskatās visu laiku pakaļ bērniem.”
Par teritorijas attīstības dokumentu „Liepājas pilsētas pludmales attīstība” publiskā apspriešana turpināsies līdz 10.augustam. Priekšlikumus var iesniegt pilsētas būvvaldē vai elektroniski.
