Vai Eiropas Savienības dalībvalstīm ir tiesības noteikt mūža aizliegumu nodot asinis vīriešiem, kam ir bijušas seksuālas attiecības ar vīriešiem? Pēc Eiropas Savienības Tiesas domām – jā. Tiesa gan lemto skaidro – šādu aizliegumu var noteikt īpašās situācijās"
"...ja, pamatojoties uz šā brīža medicīnas, zinātnes un epidemioloģiskajām zināšanām, tiek pierādīts, ka šāda dzimumuzvedība rada lielu risku, ka šīs personas varētu iegūt nopietnas infekcijas slimības, ko pārnēsā ar asinīm, un ka, ievērojot samērīguma principu, nepastāv efektīvas šādu infekcijas slimību noteikšanas tehnoloģijas."
Pasaules lielākās starptautiskās geju, lesbiešu, biseksuālu un transpersonu organizācijas "ILGA" Eiropas nodaļas "ILGA-Europe" pārstāve Sofija Ožāna Vācijas medijam "Deutsche Welle" gan uzsver, ka aizliegums riskus nesamazinās, jo vienkārši nestrādās.
"Aizliegumi nodot asinis visu mūžu nestrādā – reālajā dzīvē vīrieši, kam ir seksuālas attiecības ar vīriešiem, dažkārt turpina nodot asinis. Šādi mūža aizliegumi ir stigmatizējoši un nestrādā."
Eiropas Savienības Tiesas lēmums gan šā brīža situāciju daudz nemainīšot – Eiropā jau šobrīd katrai valstij jānodrošina asins un asins produktu drošība un katra valsts to dara kā vēlas, skaidro ārsts Antons Mozaļevskis.
Daļā Eiropas vīriešiem, kam ir seksuālas attiecības ar vīriešiem, aizliegums nodot asinis ir ar laika termiņu, daļā valstu konkrētu aizliegumu nav, bet ārsti vērtē katra asins donora individuālos riskus. Ir arī valstis, kurās aizliegums nodot asinis gejiem ir beztermiņa. Mozaļevskis gan uzsver, ka šādu valstu skaits samazinās, jo visas Eiropas Savienības valstis donoru asinis pārbauda ar tik precīziem testiem, ka risks pārliet kādam inficētas asinis ir tuvu nullei.
Latvija ir to valstu vidū, kur katrs donors tiek izvērtēts individuāli. Kā asins donori tiek atlasīti Latvijā, skaidro Inese Tīkmane, Valsts asinsdonoru centra sabiedrisko attiecību speciāliste:
"Visi donori tiek atlasīti pēc vienādiem principiem neatkarīgi no viņu seksuālās orientācijas. Pirms asins nodošanas potenciālais donors aizp[ilda aptaujas anketu, un anketā ir iekļauts jautājums par to, vai donora dzimumuzvedība rada risku inficēties ar infekcijas slimībām, ko pārnēsā asinis. Ja atbild apstiprinoši, tad donoram tiek atteikta iespēja nodot asinis."
Pēc anketas aizpildīšanas sekojot saruna ar ārstu, kas izvērtējot riskus, turklāt ne visi riski saistās ar seksuālo uzvedību. Atteikumu saņemot aptuveni katrs desmitais potenciālais donors.
"Tie ir aptuveni kādi 10-15%, un tas var būt dažādāko iemeslu dēļ, teiksim, ir bijis ceļojumā; tad ir aizliegums uz konkrētu laiku - pusgadu, gadu, pēc tam var nākt un nodot asinis. Atteikums var būt pēc tetovējuma, pēc ērces kodiena, pēc zobārsta apmeklējuma - tur ir daudzi faktori," skaidro Tīkmane.
Asinis tiekot pārbaudītas arī pēc nodošanas, teic Tīkmane, un gadījumi, kad tieši asins donoru centrs ir tas, kas atklāj, ka potenciālais donors inficējies ar HIV vai hepatītu, nemaz neesot tik reti.
