Kampaņas vides projektu koordinators Ingus Purgalis lēš, ka saldūdeņos to tīklu varētu būt ļoti daudz.
„Mēs esam izvilkuši šobrīd jau trīs un vairākus citus nelegālus rīkus tieši Ungura ezerā. Šie tīkli, kas ir sintētiskie tīkli, tie dabā sadalās diezgan lēni. Ir tā, ka to ķertspēja joprojām turpinās. Tā praktiskā puse ir tāda, ka, teiksim, ziemā – pirms ūdenstilpņu aizsalšanas, tiek ielikti bieži vien tīkli, kuri iesalst un tad tie ielicēji nevēlas doties tiem pakaļ. Sliktākajā gadījumā tie ir nelegālie zvejnieki jeb maluzvejnieki, kuri tos tīklus ieliek un vēro, ja kaut kas aizdomīgs tiek konstatēts, tad pakaļ tīkliem vairāk nedodas. Līdz ar to šie tīkli paliek ūdenstilpnēs, tie turpina ķert,” skaidro Purgalis.
Viņš gan atzīst, ka „spoku tīklu” ķertspēja mazinās nedaudz ar laiku, tomēr tas aizvien ir drauds gan putniem, gan zivīm un citiem ūdens iemītniekiem. Tāpat tas apdraud cilvēkus, kas peldas un nirst ūdenstilpnēs.
