Kādam 52 gadus vecam vīrietim tika diagnosticēts ļaundabīgs audzējs resnajā zarnā ar 10 metastāzēm abās aknu daivās. Agrāk šādi pacienti saņēma paliatīvu ārstēšanu, kas nozīmē, ka nekādi radikāli ārstēšanas soļi vairs nav iespējami. Tomēr ārvalstu uzkrātā pieredze, kur šāda veida pacientus aktīvi ārstē, ļāva uzdrošināties jaunu pieeju ieviest arī Latvijā un tās galvenais mērķis ir pilnībā likvidēt metastāzes aknās un saglabāt to funkciju divu etapu operācijā. Situāciju sarežģīja apstāklis, ka metastāzes bija skārušas abas aknu daivas (labajā daivā bija lielāka metastāžu masa). Līdz ar to vienā operācijā tās nebūtu iespējams likvidēt tā, lai izslēgtu aknu mazspējas attīstīšanos - aknu apjoms, kas paliek, ir par mazu, lai cilvēks ar to varētu izdzīvot.
Pēc resnās zarnas rezekcijas un ķīmijterapijas aknu metastāžu ķirurģiska ārstēšana tika veikta divos etapos. Pirmā aknu operācija veikta jau šā gada augustā. Starp abiem operāciju etapiem pacients turpināja saņemt ķīmijterapiju, pēc kuras kreisajā daivā metastāzes vairs netika konstatētas un tā bija palielinājusies izmēros. Teicamie rezultāti pirmajā posmā ļāva pieņemt lēmumu par otrās operācijas veikšanu.
Pašlaik pacienta stāvoklis tiek raksturots kā stabils.
Šis pozitīvais rezultāts tika panākts pateicoties multidisciplinārās komandas darbam, jo ļoti svarīga loma bija ne tikai ķirurgu brigādēm (Doc.Armands Sīviņš kopā ar dr.Sergeju Gerķi un dr.Tatjanu Klimovsku pirmajā operācijā un dr.Leldi Lauku un dr.Ivanu Jelovski - otrajā) un anestezioloģei dr.Ilonai Kreicei, bet arī ķīmijterapeitiem dr.Signei Plātei un dr.Svetlanai Kašpērovai, radiologiem-diagnostiem dr.Inetai Nemiro un dr.Artai Strazdiņai un patologam Doc.Sergejam Isajevam.
Latvijā gada laikā resnās un taisnās zarnas vēža diagnoze tiek uzstādīta ap 1200 pacientiem, apmēram pusē no šiem gadījumiem attīstās metastāzes aknās. Ja šos pacientus neoperē, tad piecus gadus nodzīvo tikai 2%, bet ārvalstu kolēģu pieredze rāda, ka pēc šādām plašām un sarežģītām operācijām piecu gadu dzīvildzi sasniedz 50 -60% pacientu.
Neskatoties uz to, ka pēdējos gados ir palielinājies finansējums valsts apmaksātas ārstēšanas saņemšanai onkoloģiskajiem pacientiem, Latvijas vadošie onkologi pauž cerību, ka valsts finansējums sasniegs apmēru, kas atbildīs ar vēzi slimo pacientu ārstēšanas reālajām izmaksām un klīnisko universitāšu slimnīcu ārsti, kuri ārstē vissarežģītākos pacientus un veic vissmagākās operācijas, saņems padarītajam atbilstošu atalgojumu.
