ASV kosmosa izpētes aģentūras NASA Marsa zonde „Curiosity” uz Sarkanās planētas virsmas nosēdās 2012. gada 6. augustā. Nepilnu deviņu mēnešu ilgā lidojuma laikā tika veikts aptuveni 563 miljonu kilometru garš ceļojums. Misijas galvenais mērķis ir izpētīt Marsa virsmas klimatu un ģeoloģiju, lai noskaidrotu, vai Marsa virsma jebkad varētu būt bijusi piemērota mikrobioloģiskai dzīvībai un vai šo planētu nākotnē varētu apgūt arī Zemes iedzīvotāji. ASV kosmosa izpētes aģentūra iepriekš izteikusies ka pirmo astronautu misiju uz Marsu tā varētu realizēt aptuveni pēc 2030. gada.
Šajās dienās no Marsa zondes saņemtie dati ir apstiprinājuši zinātnieku bažas par to, ka radiācijas līmenis, ko lidojuma laikā uz Marsu iegūtu iespējami astronauti, šiem cilvēkiem būtu nāvējošs. Šādi NASA zinātnieku secinājumi publicēti izdevumā „Science Magazine”. Izdevies noskaidrot, ka vairāku gadu ilgā lidojuma laikā iegūtās radiācijas līmenis būtu līdzvērtīgs divām trešdaļām no maksimālās nekaitīgās dozas, ko astronauts varētu iegūt visas dzīves laikā. Turklāt astronauti tiktu pakļauti gan kosmiskajam starojumam, gan Saules enerģētisko daļiņu starojumam. Šādā apjomā iegūtais starojums var novest pie vēža šūnu attīstīšanās ar letālu iznākumu.
NASA skaidro, ka Zemes orbītā astronautus aizsargā Zemes magnētiskais lauks, bet atklātā kosmosā glābējs nebūs arī 30 centimetru biezais kosmosa kuģa alumīnija korpuss. Turklāt „Curiosity” lidojums uz Marsu noticis zemas Saules aktivitātes laikā, tāpēc iegūtās radiācijas daudzums arī nākotnē varētu būt daudz lielāks.
Lai gan veselības drošība ir primārais jautājums, radiācija var ietekmēt arī astronautu darba spējas. Kolorado bāzētās Marsa biedrības prezidents Roberts Zubrins intervijā laikrakstam „The Independent” norāda, ka dabiskā apgaismojuma un svaigā gaisa trūkums, kā arī nošķirtība no apkārtējās vides astronautiem izjauks miega ciklu un diennakts režīmu. Tas var novest pie koncentrēšanās un darbaspēju mazināšanās. Ilgstoša cilvēka atrašanās bezsvara stāvoklī var veicināt arī izmaiņas muskuļos un kaulos, bet sirdij var rasties problēmas ar asinsrites nodrošināšanu. Tāpat zinātnieki brīdina par iespējamo klaustrofobiju, neiecietību un citām psihiskām problēmām.
Zinātnieki pastiprināti pēta arī iespējas, kā nākotnē novērst draudus astronautiem. Londonas Universitātes kloledžas kosmisko pētījumu speciālists Džerints Džonss uzskata, ka radiācijas ietekmi varētu mazināt, samazinot lidojuma ilgumu līdz Marsam no dažiem gadiem līdz dažām nedēļām. Taču pašlaik šādu raķešu dzinēju nav un, visticamāk, tik drīz arī nebūs. Turklāt vislielākā līdz šim neatrisinātā problēma ir tāda, ka pagaidām astronautu nogādāšana uz Marsu teorētiski ir iespējama tikai vienā virzienā.
