Ļaundabīgu limfmezglu audzēju Jūlija Sinkeviča atklāja pirms pieciem gadiem. Kopš tā laika iets cauri ķīmijterapijām, cilmes šūnu transplantācijai un staru terapijai. Atklājies, ka Jūlijai spēj palīdzēt dārgas zāles, taču to nav valsts kompensējamo medikamentu sarakstā. „Mēs bijām Veselības ministrijā un jautājām, kas jādara, lai šīs zāles iekļautu sarakstā? Viņi teica, ka jābūt daudz slimnieku, lai būtu pieprasījums, lai būtu nevis viens, divi šādi pacienti, bet daudz,” stāsta Jūlija.
Tomēr pie zālēm Jūlija tika ar sabiedrības atbalstu. „Ja Latvijas sabiedrība nebūtu tik atsaucīga, tad droši vien Jūlijas šodien nebūtu, varbūt vēl kāda nebūtu. Un pēdējo četru gadu laikā tieši leikēmijas un limfomas slimniekiem līdzekļu apjoms, kas bijis nepieciešams no sabiedrības, bijis 150 tūkstoši eiro, lai iegādātos zāles,” stāsta “ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta.
Leikēmijas slimnieku atbalsta biedrība prasa individuālu kompensāciju mehānismu visiem gadījumiem, kad pacienta organisma vai slimības attīstības īpatnību dēļ valsts apmaksātie medikamenti nav efektīvi. Nacionālajā veselības dienestā skaidro – jau šobrīd pie noteiktiem kritērijiem individuāla pieeja iespējama, taču nākas arī atteikt. „Valsts ir pateikusi limitu, kas ir 14 700 eiro, ko vienam pacientam var atļauties. Ja tās zāles ir ļoti, ļoti dārgas, tad var izrādīties, ka mēs atsakām. Vai ir kaut kādas īpaši eksperimentālas, jaunas zāles, kuras mēs arī vērtējam un atsakām,” skaidro Nacionālā veselības dienesta direktors Māris Taube.
Pacientu aizstāvji arī aicina samazināt birokrātiju un saīsināt laiku no brīža, kad cilvēkam diagnosticē vēzi līdz momentam, kad viņš tiek pie ārstēšanas. Šobrīd tas var prasīt vairākus mēnešus, bet slimība tikmēr progresē.
