Finna Skorderuda (Finn Skårderud) grāmata “Nemiers” Daces Deniņas tulkojumā sniedz iespēju ieskatīties pasaulē, kurā ar nemieru varētu samierināties. Tās unikalitāti nosaka autora pieeja un forma – tā ir kaut kas pa vidu starp augstvērtīgu daiļliteratūru un kvalitatīvu zinātnisko literatūru. Autors, aplūkojot mūsu laikmeta radītās “smalkās kaites”, kādas tās parādās psihoterapeitiskajā dialogā, runā par kultūru un tās pretrunām, neuzbāzīgi rosinot lasītāju uz individuālu refleksiju un tajā balstīta salīdzinoša pasaules uzskata attīstīšanu.
Ietverot grāmatā gan ceļojumu aprakstus, gan, piemēram, tādu literatūras klasiķu kā Franca Kafkas, Tomasa Bernharda, Fernandu Pesoas, Sūzenas Sontāgas darbu analīzi, Skorderuds apcer saiknes zaudēšanu ar sevi, dzīvi galējībās, bērnu audzināšanu, attiecību veidošanu un daudzus citus jautājumus.
“Skorderuda teksts (..) spēj atklāt vēl vienu slāni: kas iesākumā no virspuses izskatījās pēc paškaitējuma, ēšanas traucējumiem, dziļas depresijas vai narcistiskās traumas, ar laiku pārtop veselā, unikālā pasaulē ar savu cēloni un likumsakarīgo virzību. Arī pati grāmata prasīs laiku, lai to lasītu un līdz ar to – domātu līdzi. Dažiem tā var būt kļūs par gluži jaunu pieredzi, kā raudzīties uz psihisko veselību,” pauda psihoterapeits, latviešu izdevuma pēcvārda autors Nils Sakss Konstantinovs.
“Nemiers” oriģinālā tika izdots 1998. gadā. Nu grāmata ir kļuvusi par bestselleru Norvēģijā un ir izdota vairākās citās valstīs, piemēram, Vācijā, Nīderlandē, Krievijā un Lietuvā.
Autors izdevuma priekšvārdā raksta: “No manis kā ārsta un psihiatra sagaida zināmu kompetenci diagnožu noteikšanā. Jā, protams, taču mani interesē arī lielās sakarības, ko mēs varētu dēvēt par laikmeta diagnostiku. Citiem vārdiem izsakoties: kāds ir šī laika gars? Laikmeta diagnostikā ir jēdzieni, ar ko mēs pastāvīgi saduramies un esam spiesti sadzīvot: tie ir “temps”, “pārmaiņas”, “akcelerācija” un mūsu vairāk vai mazāk veiksmīgie mēģinājumi to visu kontrolēt. Es visu apvienoju vienā jēdzienā – “nemiers”. Drīz būs pagājis ceturtdaļgadsimts, kopš “Nemiers” pirmo reizi tika izdots norvēģiski. Pēc tam
esmu saņēmis daudz jautājumu par to, kad varētu sekot grāmatas turpinājums ar nosaukumu “Miers”. Diemžēl ne es, ne sabiedrība līdz tam neesam nonākuši.
Sabiedrības nemiers joprojām ir noteicošais apstāklis mūsu dzīvē.”
Lai arī latviskajā kultūrtelpā tiek izdotas modernā cilvēka psihei veltītas grāmatas un pētījumi, tie lielākoties ir vai nu adresēti specifiskam profesionāļu lokam, vai arī ir populāras praktiskās psiholoģijas rokasgrāmatas. Skorderuda “Nemiers” var kļūt par pozitīvu notikumu arī modernajā Latvijā, jo tajā iekļautās zināšanas dos mums iespēju meklēt un pat atrast harmoniju ar šo laikmetu.
Finns Skorderuds (1956) ir norvēģu psihiatrs, psihoterapeits, rakstnieks un profesors, kurš starptautisku atpazīstamību ieguva caur Tomasa Vinterberga filmu “Vēl pa mēriņam”, kurā tika apspēlēta kāda Skorderuda frāze, kas kļuva par filmas dzinējasi. Taču Skorderudu it nemaz nav komiķis, viņš ir nozīmīgs ēšanas traucējumu speciālists Norvēģijā, ir dibinājis un vada ēšanas traucējumu institūtu “Villa Sult”, kā arī ir Norvēģijas Olimpiskās komitejas psihiatrs. Skorderuds ir filmu, mākslas un literatūrkritiķis, daudzu zinātnisku un populārzinātnisku rakstu un grāmatu autors.
Dace Deniņa (1973) ierindojas starp Latvijas izcilākajām tulkotājām ar 60 grāmatu tulkojumiem no skandināvu valodām. Viņa ir tulkojusi tādus autorus kā Ibsens, Strindbergs, Ēriks Fosness-Hansens, Pērs Ūlovs Ēnkvists un Tūve Jansone. 2014. gadā viņa tika nominēta LALIGABAi par Gunnsteina Bakes romāna “Moda un Oda” tulkojumu latviešu valodā. 2019. gadā ''Valodu māja'' izdeva viņas tulkoto Gābriela Skota romānu “Avots”.
Grāmatā izmantotas Ernesta Kļaviņa ilustrācijas. Ilzes Kalnbērziņas-Prā / “Kolektīvs” dizains.
