Par spīti sašutumam un pat saņemtiem nāves draudiem Kopenhāgenas zoodārza speciālisti skaidro, ka tā ir normāla prakse un tiek darīta žirafu sugas saglabāšanas vārdā. Latvijā dzīvo četras žirafes.
Liktenīga ironija – šobrīd vēl vienā Dānijas zooloģiskajā dārzā Jitlandē izveidojusies tāda pati situācija. Arī šo žirafi sauc Mariuss, un dzīvnieku nāksies nogalināt, ja neizdosies tam atrast jaunas mājas.
Latvijas piketētāji uzsver, ka žirafi nevajadzēja nogalināt bērnu klātbūtnē.
Arī Rīgas Zooloģiskais dārzs piedalās apdraudēto sugu saglabāšanas žirafu programmā. Apmeklētāju iecienītā Žirafu māja ir četru "vecpuišu" kopmītne. Un trīs no viņiem būtībā līdzīgi Kopenhāgenas Mariusam. Kādu dienu, kad Rīgā ieradīsies žirafu meitene, šai trijotnei būs jāmeklē citas mājas.
Mūsu žirafēm tas nedraud, nē! Tādēļ apzināti izvēlējāmies, lai tik drīz nevarētu draudēt,” saka Rīgas Zooloģiskā dārza kolekcijas vadītāja Guna Vītola un piebilst: „Mūsējie ir vairāk motivēti atrast, kur izmitināt [„liekās” žirafes]. Bet dāņi rīkojas citādāk un seko likumiem. Ja nav, tad eitanazē”.
Atšķirībā no Dānijas kolēģiem, rīdzinieki solās nāvi nepieļaut un atdot žirafes kaut vai zoodārzam, kas neietilpst Eiropas Zooloģisko dārzu un akvāriju asociācijā. No biologu viedokļa dāņi esot rīkojušies pareizi, tomēr eitanāzija ir galīgais solis. „Lai piedalītos žirafu programmā, jābūt gataviem uz neērtiem soļiem, jo to prasa cilts tīrība,” norāda zooloģiskā dārza pārstāve Laura Līdaka.
Ja žirafes savvaļā izzudīs pavisam, šīs sugas atjaunošana būs atkarīga tieši no genofonda kvalitātes zooloģiskajos dārzos. Mariusam jau bija pārāk daudz radinieku Eiropas zoodārzos. Tomēr kritiķi vaicā, kādēļ žirafi sadalīja publiski un gaļu atklāti izbaroja Āfrikas lielajiem kaķiem. Tas atbilst dabiskajai barības ķēdei, bet raisa sašutumu cilvēkos.
Nogalināšana var likties nežēlīga; nebūtu nekā izglītojoša tās demonstrācijā. Taču sekcija un sadalīšana ir ļoti izglītojoša. Veterinārs stāsta un demonstrē dzīvnieka sirdi (..) Tas nav nežēlīgi, bet gan dabiski. Salami ražo no gaļas, bet gaļa nāk no dzīvniekiem (..) Dzīvnieka populācija tiek piemērota pieejamās vides lielumam. Savvaļā tas ir mežs vai lauki, zoodārzos – tas ir pieejamajam vietu daudzumam atbilstošs dzīvnieku skaits,” norāda Kopenhāgenas zooloģiskā dārza zinātnes darba direktors Bengts Holsts.
Pārceļot mežonīgo dabu civilizācijā, cilvēks uzņēmies pieņemt dažus procesus mātes Dabas vietā.
