Panorāma

Gājēji pret velobraucējiem

Panorāma

Maskava latviešu veterānu negaida

Latvija 40. vietā «māmiņu indeksā»

Latvijas slikto vērtējumu «Māmiņu indeksā» skaidro ar augsto grūtnieču mirstību

Starptautiskās organizācijas “Glābiet bērnus” ikgadējā pētījumā par to, cik labi valstī klājas māmiņai un bērnam, Latvija gandrīz 200 sarakstā ierindojas 40.vietā. Kaimiņi lietuvieši un igauņi mums ir krietni priekšā. Ārsti uzsver, ka zemā vieta ir  ļoti augstās grūtnieču un tikko dzimušo bērnu mirstības dēļ. 

Savukārt Latvijas māmiņas kā lielāko problēmu min labu ģimenes ārstu trūkumu un to, ka bērniem nav vietas bērnudārzā.  

Elēnai rit trešā diena. Viņa ir vislielākā dāvana savai mammai, jo piedzima tieši viņas dzimšanas dienā – 3. maijā. Turpmāk tie ģimenē būs dubulti svētki. To, ka pasaules “Māmiņu indeksā” 178 valstu sarakstā Latvija ierindojas 40. vietā, Ilze Vaivade komentē ar smaidu.

“Uz tā priecīgā fona, kas valda te, Dzemdību namā, es teiktu – nē, esam augstāk!” saka Ilze.

Mājās māsu gaida brāļuks Evans. Ilze uzteic pabalstu sistēmu, kurai atcelti griesti.

“Sāk palikt labāk, ar tiem pašiem pabalstiem tagad, bet ļoti liela problēma ir tā, ka nav bērnudārzu, un ļoti liela problēma ir atrast labu ģimenes ārstu,” uzskata Ilze.

Arī tas, ka tēvam valsts apmaksā bērna kopšanas laiku, Elēnas tētim liekas ļoti liels pluss.

“Tas arī bija viens no faktoriem, kāpēc mēs vispār sākām domāt par ģimeni, tās 10 dienas ir neatsveramas, īpaši, ja nav vecmāmiņas,” sāka tētis Jānis.

Apjomīgā pētījumā, kurā ņems vērā arī iekšzemes kopprodukts uz iedzīvotāju, izglītības līmenis un daudzi citi rādītāji, Latvija ierindojas 40.vietā.

Par trim pasaules labākajām valstīm, kur kļūt par mammu un audzināt savu bērnu, atzītas Somija, Zviedrija, Norvēģija. Latvijas lielākā problēma ir ļoti lielā mirstība.

Rīgas Dzemdību nama galvenā ārste Dace Rezeberga spriež, ka  visticamāk, tas ir saistīts ar starptautiskiem datiem, kas runā paši par sevi – gan par mātes, gan par bērna mirstību, tā ir liela problēma.

Kopš 2013.gada valstī ieviesta sistēma, kas analizē – kāpēc grūtnieces mirušas. Viens no secinājumiem – Latvijas laukos tikt pie ārsta ir daudz grūtāk nekā pilsētā. Īpaši, ja ģimene ir trūcīga.

“Sociāli problemātiskiem iedzīvotājiem, īpaši, ja viņi nedzīvo Rīgā, ir grūtības saņemt pakalpojumu. Piemēram, ginekologs strādā lielā pilsētā. Viņš nekad nebūs mazā ciematā,” norāda Rezeberga.

Arī pētot, kāpēc Latvijā mirst tikko dzimuši bērni, nāves cēloņu analīze norādīja tieši uz šo problēmu - mamma nav tikusi pie ārsta laikus vai vispār un nav atklājusi iedzimtu patoloģiju.

Tāpēc Labklājības ministrija, piesaistot Eiropas līdzekļus, šogad plāno stiprināt sociālo dienestu darbu, uzsvaru liekot arī uz grūtnieču aprūpi. Piemēram, ja topošā māmiņa tieši transporta trūkuma dēļ netiek uz analīzēm un izmeklējumiem, viņu uz pilsētu var aizvest ar sociālā dienesta auto.

“Tas ir ļoti komplekss risinājums, tāpat kā jautājums par darbu – vai laukos tas vispār ir, vai ir mobilitāte, to visu esam iekļāvusi mūsu Ģimenes valsts pamatnostādnēs, un ceram tuvākos gados vismaz sasniegt kaimiņu līmeni,” saka labklājības ministrs   Uldis Augulis.

Igauņi mūs apsteidz, ierindojoties 23., bet lietuvieši – 28. vietā.

Arī Nacionālais veselības dienests pieejamību tagad vērtē īpaši, pirms slēdz līgumus ar slimnīcu dzemdību nodaļām. Tiek rūpīgi analizēts, cik gara rinda ir uz izmeklējumiem, vai iespējams veikts analīzes, un ņemti vērā daudzi citi faktori, kas ļauj sagaidīt veselu mazuli vai, laikus pamanot kādu gaidāmā bērniņa saslimšanu, tai attiecīgi gatavoties.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti