Latvijas skaistās ainavas cieš no padomju mantojuma

Pavasarī, kad mostas dzīvā daba un sprāgst pumpuri, daudziem tā vien gribas doties dabā un baudīt vienu no Latvijas skaistākajām vizītkartēm – brīnišķīgās ainavas. Izsenis ainavu veidošana ir bijusi māksla, arī dabiski tā veidojusies skaisti, taču viens no padomju mantojumiem ir aizaugušas upmalas, kas skatam aizklāj dabas sniegto skaistumu. Arī vidē neiederīgas būves ir mantojums, kas bojā ainavas. Mūsdienās zemju īpašnieki ir sapratuši, ka ainavu veidošana nav tikai pašvaldību rūpes.

Latvijas ainavas neatņemama sastāvdaļa ir arī viensētas, kurās ganījās gotiņas. Kādreiz teritorijas netika aizaudzētas ar kārkliem. Tad varēja saskatīt skaistus plašumus un Gaujas neatkārtojamo skaistumu. Bieži vien, ieraugot kādu, kurš zāģē vai cērt kokus, vienīgais, ko var teikt, ka atkal kaut ko izcērt, bet iespējams, šajā brīdī tiek veidota ainava. Mūsdienās visā Latvijā var vērot  prātam neaptveramus ainavas brīnumus, kur, kā izskatās, ainavu plānotājs nav ne tuvu stāvējis klāt.

"Esmu pirms četriem, pieciem gadiem no dabas profesionāļiem dzirdējis, ka ainava nav mūsu, bet pašvaldības problēma. Pēdējos pāris gadus ir vērojama ļoti liela izpratne un viss iet uz labo pusi. Eiropas biotopu reģistrā 900 hektāru ir gravu un nogāžu meži, Latvijā tie ir tikai 0,1%," stāsta Gaujas reindžers Māris Mitrevics.

Ļoti uzskatams piemērs sabojātai ainavai ir Siguldas tūristu bāzes spokainā ēka, šis padomju mantojums spēcīgi kontrastē ar veiksmīgo pilsētas tēlu. "Latviski saka – sabojāt un sačakarēt –; klasisks piemērs ir 1957.gadā uzceltā Siguldas tūristu bāze -  ainavā, kur ir koki un meži, no 1957.gada stāv ērms un čakarē šo ainavu," rāda Mitrēvics. Pirms šī ērma celšanas kopā nākušas daudzas gudras galvas. Cilvēki, kas ciena ainavu, ir bijuši pret četrstāvīgu ēku.

"Viņas visas [galvas] nobalsoja, ka var būvēt augstāku. Vai nu tā bija korupcija, vai tas bija stulbums, vai viņas to diplomu ir nopirkušas… Tas ir kaut kāds vājprāts!" galvu saķer Māris Mitrevics.

Laikiem mainoties, attīstoties tūrismam, mainās arī dabas ainava. Un ne vienmēr visam jāpaliek neskartam. "Te gar betoniem un tēraudiem panorāmu dabūt ir grūti – normāls cilvēks pastaigājas, priecājas, bet nav tās dabas!" turpina Gaujas cienītājs Mitrevics. Staigājot pa Pilsētas trasi viņam rodas doma, kā atjaunot seno ainavu. Laivojot pa Gauju, acīm paveras brīnumskaistas ainavas, bet izrādās, ka ir tik daudz, skaistu vietu, kuras vajadzētu redzēt arī braucot ar auto, ejot ar kājām, bet tās diemžēl acīm ir bijušas noslēptas.

"Ja cilvēks iet pa pastaigu taku, viņš redz tikai saaugušus kokus, krūmus. Viņš neredz klinti, viņš neredz upi – tā ir kājāmgājēju problēma, tā ir dabas taku plānotāju problēma," stāsta Māris Mitrevics. Dabas cienītājiem atliek cerēt, ka krūmāji, kas aizsedz skaisto ainavu, drīz tiks aizvākti un Gaujas krastos kā sendienās ganīsies lopiņi, kas šo ainavu uzturēs dabiski.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti