Latvijas sēravoti ir neērtība vietējiem iedzīvotājiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Latvijā zināmākie sēravoti ar dziednieciskām īpašībām ir Ķemeros un Baldonē. Taču arī citviet Latvijā sastopami sēravoti, tiesa gan, ļoti mazas koncentrācijas, kas no ārstniecības viedokļa nekādu interesi nerada, drīzāk tā ir neērtība vietējiem iedzīvotājiem, ņemot vērā smaku, kādu šādi ūdeņi izplata. Par to Latvijas Radio raidījumā „Zināmais nezināmajā” stāstīja ģeoloģijas doktors Jānis Prols.

Sērūdeņraža veidošanās mehānismi ir vairāki un vislabāk pazīstamais ir vulkāniskais variants. Bet Latvijā atšķirībā no vulkāniem sērūdeņradis veidojas ķīmiskā ceļā.

„Latvijas sēravoti ir neparasti ar to, ka veidojas zonās, kur saskaras kūdra un ieži, kas satur ģipsi. Zināmākie sēravoti savu dziedniecisko īpašību dēļ ir Ķemeros un Baldonē. Vienkārši sakot, ūdenim plūstot caur iežiem, tajā var izšķīst šos iežus veidojošie ķīmiskie savienojumu,” stāsta Prols.

Šobrīd vienīgā vieta Latvijā, kur izmanto sērūdeņražus dažādu slimību ārstēšanai, ir Jaunķemeru sanatorija.

Speciālists norādīja, ka sēravotu izplatība Latvijā nav atkarīga tik daudz no ģipšu saturošo iežu izplatības, cik daudz no vides apstākļiem, kas veidojas katrā konkrētā vietā.

„Ģipši ir izplatīti vairāk kā pusē no Latvijas, bet pusē no Latvijas mēs sērūdeņradi neiegūsim. Drīzāk nozīme ir tam, kā mēs kontrolējam, vai kā dabā kontrolējas šis līdzsvara stāvoklis ūdens horizontā,” atzīst Prols.

Vairākās vietās Latvijā ir satopami sēravoti, bet to koncentrācija galvenokārt ir ļoti neliela, līdz ar to ārstniecībā tos izmantot nav iespējams.

„Mazākas koncentrācijas sērūdeņi smako daudz stiprāk, nekā tie, kur ir augsta sēra koncentrācija. Tas ir izskaidrojams ar to, ka gāze šādos mazās koncentrācijas ūdeņos izdalās daudz ātrāk. Savukārt avoti, kur ir liela sērūdens koncentrācija, ir veselībai kaitīgi,” norādīja speciālists un atzina, ka mūsu sēravoti ir mērenas koncentrācijas, līdz ar to veselības problēmas nerada.

Pasaulē pastāv vairākas sēravotu klasifikācijas, bet principā dalās trīs galvenajās grupās – ar mērenā koncentrācijām, vidējām un augstām.

„Latvijā sērūdeņraži ir ar mērenām koncentrācijām, ar augstām tie ir sastopami divos variantos – vai nu tur, kur ir vulkāniskie rajoni, vai nu vietās, kur kādreiz tika iegūta nafta,” atzīst Prols.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Raidījumā "Zināmais nezināmajā" iespējams noklausīties arī sarunu ar Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Lietišķās ģeoloģijas katedras docenti Aiju Dēliņu un doktoranti Alisi Babri par pazemes ūdeņiem Latvijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti