Tikpat senas kā latvju dainas ir arī pirts tradīcijas Latvijā. Pirmās rakstītās ziņas sniedz Livonijas hronika par Daugavas lībiešu pirti 12. gadsimtā, bet vispopulārākās pirtis bija 19.gadsimtā.
"Tā bija dūmu pirtiņa, tāda maziņa un necila. Tagad mēs ejam uz priekšu un izmantojam daudz vairāk. Toreiz vairāk gāja mazgāties, tagad daudz vairāk tiek lietotas slotas. Mēs mācāmies," festivāla ideju pauž pirtniece Sandra Litke.
Lai atdzīvinātu pirts tradīcijas Zemgalē, pēc neliela pārtraukuma Jelgavas novadā jau otro reizi notiek pirtnieku festivāls, kur ikviens interesents var ne vien iegūt zināšanas meistarklasēs, bet arī izbaudīt kādu no astoņām pirtīm. Rīdziniece Evija ieradusies gandrīz nejauši:
"Kā jau visi latvieši kautrīgi, arī es domāju: vienkārši atnākšu paskatīties, bet mana darba kolēģe saka - nāc, pamēģini. Un tad es arī iegāju. Ļoti interesanta sajūta - saule, zem koka... iesaku vienkārši ņemt un darīt."
Šobrīd pirtnieka arods iekļauts arī profesiju klasifikatorā. Patlaban gan Latvijā ir tikai kādi desmit šīs jomas profesionāļi, bet interese esot liela. Visbiežāk gan tas ir kā papildus ienākumu avots, tomēr pirtnieki cer iekarot arī Eiropu, kur šīs tradīcijas ir gandrīz pilnībā izzudušas.
"Mēs esam mežoņi, jo mēs ejam mežā un griežam kokus. Viņi to nesaprot, tāpēc viņi pērk slotiņas no mums, jo viņiem patīk šis dabīgais aromāts. Viņi pirtīs izmanto tikai ēteriskās eļļas. Iepērkot no mums slotiņas, viņi dabū dabīgos aromātus pirtī iekšā, un priekš viņiem tas ir 'Vauuu''," par ārzemnieku iespaidiem latviešu pirtī stāsta Pirts skolas vadītājs Nauris Zutis.
Latvijas pirtis iekļautas arī Eiropas izcilāko ceļojumu galamērķu sarakstā.
