Vienlaikus Latvijas dzīļu atklājēji veica izpēti senākā dabīgā minerālūdens un izvēlētā projekta simbola „Mangaļi” dziļurbumam (410 m), lai izaicinātu ārvalstis un pierādītu, ka Latvija ir viena no dabīgā minerālūdens lielvalstīm pasaulē, neskatoties uz Latvijas teritorijas nelielajiem izmēriem. Latvija nekad nebūs naftas un zelta ieguves lielvalsts, tomēr viena no mūsu nozīmīgākajām dzīļu bagātībām ir uzturā lietojamie pazemes ūdeņi, kas citviet pasaulē ir izsīkstoši vai piesārņoti. Pateicoties ģeoloģiskajai uzbūvei, mēs varam lepoties arī ar izciliem dabīgo minerālūdeņu resursiem.
Projekta iniciatori ir jaunie ģeologi un vides zinātnieki, kas pašlaik studē vai ir pabeiguši studijas Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātē, un to domubiedri. Projekta ietvaros jaunieši izveidojuši kustību „Latvija – minerālūdens lielvalsts”, kurā jau iesaistījušies vairāk nekā 800 sekotāju, un devās ekspedīcijās uz Latvijas reģioniem un uz Eiropu, popularizējot un izglītojot par projektu.
Kā Latvijas minerālūdens simbolu Eiropas ekspedīcijā dzīļu atklājēji izvēlējās vienu no dziļākajiem un senākajiem Latvijā dabīgajiem minerālūdeņiem, kura ūdeni, balstoties uz Baltijā veiktajiem pazemes ūdens izotopu pētījumiem un hidroģeoloģiskās modelēšanas rezultātiem, veido nokrišņi, kas visdrīzāk infiltrējušies Baltijas Ziemeļu daļā pirms aptuveni 20 000 gadiem, vēl ledus laikmetā. Ekspedīcijā varēja secināt, ka mūsu dabīgais minerālūdens minerālsāļu ziņā pārspēj ārvalstu ūdeņus, piemēram, sastāvā esošais magnijs ir pat vairāk nekā minerālūdeņiem, kas iegūti no vulkāniskajiem iežiem.
Jānis Bikše, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (LU ĢZZF) maģistrants un viens no projekta iniciatoriem atklāj, ka Latvijai ir ar ko lepoties, jo mūsu pazemes ūdens pārsvarā ir kvalitatīvs, ūdens apgādē izmantotie pazemes ūdens krājumi nav saskārušies ar piesārņojumu un tas pieejams lielos apjomos. Tiešā veidā ir grūti salīdzināt dabīgos minerālūdeņus dažādās valstīs, jo tiem ir atšķirīga izcelsme un veidošanās, bet ekspedīcija apliecina, ka Latvijas dzīļu minerālūdens ir bagātīgs ar minerālvielām un patiešām sens. Citās valstīs lepojas ar dabīgo minerālūdeni, kas ir pusotru tūkstoti gadus sens, bet mums, pateicoties iežu uzbūvei, tas var būt daudzkārt senāks, protams, tas ir atkarīgs no ieguves dziļuma. Daļai minerālūdeņu infiltrācijas periods ir vien daži desmiti gadu, kas nozīmē, ka tos var apdraudēt piesārņojums.
Ekspedīcijas laikā tās dalībnieki novēroja, ka daudzviet ārvalstīs vietējie iedzīvotāji ļoti novērtē pašmāju minerālūdens ražotājus. Jaunieši aicina arī mūsu iedzīvotājus lepoties un izvēlēties pašmāju produkciju. Tāda ir ne tikai patriotiska, bet arī videi draudzīgāka izvēle, jo samazinās transportēšanas laikā radītie CO2 izmeši.
Minerālūdeņi ir atšķirīgi pat vienas valsts ietvaros
Latvijas dzīļu atklājēju ekspedīcija viesojās sešās valstīs - Čehijā, Šveicē, Francijā, Vācijā, Polijā un Lietuvā, iepazīstoties tuvāk ar gandrīz 20 citu valstu pārdošanā esošajiem dabīgajiem minerālūdeņiem. Jāsecina, ka mūsu izvēlētais minerālūdens no „Mangaļi – 3” 410 m dziļurbuma ir pielīdzināms stiprāk mineralizētajiem Eiropas dabīgajiem minerālūdeņiem, kas izceļas ar augstu kalcija un magnija saturu. Piemēram, magnija daudzums no smilšakmens iegūtajā urbumā ir augstāks nekā minerālūdenī, kas iegūts vulkānisko iežu apvidos. Sāļo garšu „Mangaļi-3” ūdenim piešķir augsts nātrija un hlorīdu saturs, tik augsts šo jonu saturs nav raksturīgs citiem Eiropas minerālūdeņiem. Jāvērš uzmanība, ka tika aplūkota tikai daļa no pieejamiem minerālūdeņiem Eiropā un tie tika salīdzināti ar vienu minerālūdeni Latvijā, tomēr ļauj izdarīt vispārējus secinājumu par Latvijā sastopamo stipri mineralizēto ūdeņu sastāvu.
Minerālūdeņi ir atšķirīgi un tikai retais pēc sastāva ir līdzīgs Latvijā sastopamajiem minerālūdeņiem. Atšķirības var novērot pat vienas valsts ietvaros, ko var pamatot ar minerālūdeņu ieguves vietas ģeoloģiskajām īpatnībām. Piemēram, Vācijā iegūtā minerālūdenī, kura atradnes ir vulkāniska Eifela kalnu grēdā, ir salīdzinoši augsts magnēzija un hidrogēnkarbonātu saturs. Savukārt liels kalcija daudzums bija Bādenes-Virtembergas reģionā iegūtajā minerālūdenī. Tas tādēļ, ka atradņu teritorijā triasa perioda laikā bijusi jūra, kurā pastiprināti uzkrājušies kaļķakmeņi, kas ir kalcija avots šajā ūdenī.
No Polijas minerālūdeņiem izceļas tie, kas tiek iegūti valsts dienvidos. Tajos ir vairāk kalcijs, ko var skaidrot ar to ieguves vietu - Augsto Tatru grēdu, kuras pamatā ir granīts un gneiss no Paleozoja laikmeta, virs kuriem uzkrājušies ar kalciju bagāti nogulumieži. No Francijas minerālūdeņiem var izcelt tos, kas iegūti vulkāniskajā Piju kalnu grēdā Centrālajā masīvā un veidojušies no bāzisku vulkānisku iežu šķīšanas.
Latvijas ekspedīcijās nobraukti vairāk nekā 2000 km
Pirms Eiropas jaunieši devās ekspedīcijās pa Latviju, apceļojot Latvijas reģionus un viesojoties Liepājā, Kuldīgā, Bauskā, Jelgavā, Valmierā, Cēsīs, Krimuldā, Rēzeknē un Daugavpilī. Kopumā ekspedīcijās Latvijā ir nobraukti vairāk nekā 2000 km. Kopā ar bērniem Jauno ģeologu skolas ietvaros veikti ap 200 ūdens filtrācijas eksperimenti, izglītojot par dzīļu atšķirīgo uzbūvi un pazemes ūdeni kā Latvijas vērtību.
Projekta piedzīvojumiem var sekot līdzi sociālajos medijos – facebook.lv/dziluatklajeji un draugiem.lv/dziluatklajeji, kā arī tviterī @dzīluatklajeji.
