Pirmo reizi izstādē piedalīsies viesi no ārvalstīm - Baltkrievijas un Lietuvas.
"Gladiolu audzētāji un selekcionāri atbraukuši no Viļņas un Minskas botāniskajiem dārziem," pavēstīja dabas muzeja pārstāve Elīna Pekšēna.
Izstādes apmeklētājiem būs iespējams apskatīt īpaši atlasītās gladiolas no ciemiņu pārstāvēto botānisko dārzu kolekcijām.
Vērtējumam plašā klāstā tiks piedāvātas pašmāju šķirnes, kā arī pārrobežu – amerikāņu, krievu, ukraiņu, čehu, lietuviešu un citu valstu – selekcionāru lolojumi, Latvijas Radio sacīja Latvijas dabas muzeja pārstāve Pekšēna. Izstādes laikā apmeklētāji varēs saņemt lietpratēju konsultācijas par gladiolu audzēšanu un šķirņu izvēli.
Gladiolu nozīme kultūrvēsturē lielākoties saistāma ar cīnītāju aizsardzību un veiksmi. Piemēram, viduslaiku Eiropā bruņinieki nēsāja savvaļas gladiolu bumbuļsīpolus kā amuletus, jo ticēja, ka tie viņus pasargās no brūcēm un sakāvēm divkaujās. No šīs leģendas radās arī pirmais vācu gladiolu nosaukums "Siegwurz" jeb "Uzvaras karalis".
Eiropā gladiolas audzē kopš 18. gadsimta. Ekspedīcijās Dienvidāfrikā ceļotāji atklāja savvaļas gladiolas, kas savā krāšņumā bija pārākas par Eiropā sastopamajām un iedvesmoja puķaudzētājus. Vēlāk, 19. gadsimtā, Eiropā aktīvi tika ievestas un aprakstītas dabā zināmas sugas, tā aizsākās mūsdienu gladiolu selekcija. Par selekcijas pirmsākumu Latvijā var uzskatīt 1936.gadu, kad Ogres rajona Ciemupē K.Jansons sāka izplatīt savu pirmo šķirni "Ciemupes Rozā".
