Gaisa kvalitātes mērījumus Rīgā veic divas stacijas - tās atrodas Brīvības un K.Valdemāra ielā. Gaisa tīrības līmeni Latvijā mēra jau desmito gadu. Visu šo gadu laikā tas ir pārsniedzis Eiropas noteikto normu - pēdējos astoņos gados pat četrkārt.
„Man neliekas viņš pārāk netīrs, bet es jūtu pavasaros gaisā smiltis, putekļus un visu to, kas tiek kaisīts uz ielas ziemas laikā. Pavasarī tas ir diezgan jūtams. Nu un, protams, Valdemāra iela, Brīvības iela, kur var just, - automašīnas brauc garām.” – „Man netraucē īsti piesārņojums, nejūtu to ziemā vismaz. Vasarā Čaka ielas, Brīvības ielas, protams, piesārņojums ir jūtams ar degunu, bez aparātiem.” – „Varēja jau būt tīrāks, es domāju. Rīgā nav tas pats tīrākais - laukos ir tīrāks,” tā par gaisa kvalitāti izsakās paši rīdzinieki.
Pērn Eiropas Komisija brīdinājusi Latviju, ka netīrā gaisa problēmas nerisināšanas gadījumā tai draud tiesu darbi un naudassods.
„Putekļu daudzums gaisā ir lielāks, nekā tas ir pieļaujams. Sistemātiski cilvēki dzīvo šajās ielās, staigā pa šīm ielām un šos putekļus elpo - tas var atstāt ietekmi uz cilvēka veselību, tas var radīt labvēlīgus apstākļus dažādām slimībām, priekš vēža un tā tālāk,” atzīst Eiropas Komisijas Latvijā pārstāvis Mārtiņš Zemītis.
Cilvēki piesārņojumu ikdienā izjūt miglaina, spiedīga un smacīga gaisa veidā. Tam ir vairāki galvenie cēloņi. Pirmkārt, kaitīgos izmešus rada personīgais un sabiedriskais transports; otrkārt, sniega un ledus kaisīšana ar smilšu – sāls maisījumu un kurināmā izmeši. Tos būtiski var samazināt, siltinot daudzdzīvokļu mājas, taču Rīgā pašlaik siltināto māju īpatsvars nesasniedz pat procentu jeb nosiltinātas ir vien 69 mājas.
Eiropas Komisijas pārstāvis Latvijā Mārtiņš Zemītis stāsta, ka pašlaik tiesvedība tiek piesaukta vien vārdu līmenī. Lai līdz tai nonāktu, jāpaiet vēl vairākiem gadiem:
„Tā procedūra nav īsa. Viņa ir diezgan gara, lai nonāktu līdz reālai tiesvedībai, pēc tam tiesvedība ilgst vēl vairākus gadus, kamēr nonāk līdz reālām soda sankcijām. Tagad uzreiz jāsaka, ja tiešām līdz tam nonāks - un komisija ļoti cer, ka nē -, tad patiešām šīs soda sankcijas ir pietiekami nozīmīgas. Tās ir no 500 eiro līdz pat vairākiem desmitiem tūkstošiem eiro par dienu kopš spriedums pasludināts. Tā soda sankcija ir kā tāds papildu pamudinājums patiešām kaut ko darīt.”
Rīga komisijai piedāvājusi problēmu risināt, izbūvējot jaunus veloceliņus. Taču šāds risinājums būtiski gaisa piesārņojumu nemazinās. Zemītis stāsta, ka Skandināvijā jau sen vairs ziemā ielas nekaisa ar smiltīm, bet gan maziem akmentiņiem, kas, sniegam nokūstot, tiek salasīti. Rīgas domes pārstāvis Askolds Kļaviņš stāsta, ka pašvaldība no sodiem pagaidām nebaidās, jo jāņem vērā - soda valsti, ne pilsētu:
„Eiropas Komisija kritizē Latvijas valsti - piesauc soda naudu Latvijas valstij. Tas nenozīmē, ka mēs neko nedarām. Ir jāsaprot, ka gaisa piesārņojums Rīgā nav tāpēc, ka Rīgā ir Rīgas dome, bet gaisa piesārņojums Rīgā ir tāpēc, ka Rīgā dzīvo rīdzinieki. Rīgas domei visvienkāršāk būtu startēt ar virkni aizliegumu. Šobrīd mēs mēģinām nepaļauties tādai provokatīvai panikai, ka ir Pastarā diena klāt un Rīgai būs jāmaksā milzīgs sods Eiropas Savienībai.”
Kā vienu no aizliegumiem Kļaviņš nosauc transporta kustības aizliegumu pilsētas centrā, taču to pašvaldība nedarīs, jo nevēlas ierobežot iedzīvotājus. Ielas ar akmentiņiem nekaisa tāpēc, ka Rīgas rocība neesot tik liela kā Stokholmai.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāve Rudīte Vesere skaidro, ka produktīvs dialogs ar pašvaldību pagaidām nav rasts. Nākamgad Rīgai jāizstrādā jauns plāns, ko saskaņot ar Komisiju, tam arī VARAM sekos līdzi.
„Mēs noteikti sekosim līdzi un vērtēsim, lai Rīga tomēr šo jauno plānu izstrādātu tādu, kur tiešām tiek reālas darbības veiktas, nevis tikai plānots kaut kādā tālā, mistiskā nākotnē. Tā problēma Rīgai būtu jāsaprot pietiekami skaidri, ka tas signāls tomēr ir vērsts uz to, ka tā Pastarā diena, kā viņi to apzīmē – tomēr var pienākt. Tālāk ir jādomā, vai tikai valsts nosedz šos izdevumus, vai arī pašvaldība atbild par to,” skaidro Vesere.
Arī ārsti ir nobažījušies par gaisa kvalitāti pilsētā. Pēdējos gados pieaudzis pacientu skaits ar hroniskām plaušu slimībām. Viens no slimības iemesliem ir puteklīšu daudzums gaisā, kas nokļūst dziļi plaušās, bet izelpots netiek, stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta vadītājs Ivars Vanadziņš:
„Kopējie skaitļi rāda, ka hronisko plaušu slimību biežums - tas pieaug. Un tam varbūt ir virkne citu iemeslu, bet gaisa piesārņojums noteikti ir viens no tādiem būtiskākajiem momentiem. Tās daļiņas ir ļoti sīciņas, viņas iekļūst ļoti dziļi plaušās. Lielākās bailes, no kā ārsti speciālisti baidās, ir tas, ka šie procesi izraisa ilgtermiņa iekaisumus plaušās. Mēs jau nerunājam par pusgadu vai mēnesi, mēs runājam vairumā gadījumu par gadiem.”
Rīga gan nav vienīgā pilsēta, kas saņēmusi brīdinājumu par iespējamu tiesvedību. Aizrādījumi ir arī citām Eiropas lielpilsētām, piemēram, Parīzei, Londonai, Briselei un citām. Tomēr precedents ar tiesvedību un naudassodu vēl nevienā valstī nav bijis.
