Panorāma

Izmēģina vakcīnu pret Covid-19

Panorāma

Visiem iebraucējiem jāaizpilda anketas

Cīņā pret vēzi palīdz fiziskas aktivitātes, izpēta zinātnieki

Latvijā veikts pētījums: Atlabšanai pēc cīņas ar vēzi palīdz spēka treniņi

Pasaules mēroga panākumus izdevies gūt Latvijā veiktam pētījumam par fizisko aktivitāšu ietekmi uz vēža ārstēšanu. Tā laikā sievietes, kas ārstējas no krūts vēža, aktīvi darbojās trenažieru zālē, un muskuļu masas uzaudzēšana viņām palīdzēja ātrāk atgūties pēc ķīmijterapijas un audzēja izgriešanas. Tagad ar šiem atklājumiem dalās starptautiski medicīnas žurnāli un arī sporta medicīnas koledžas ārpus Latvijas.

Pirms diviem gadiem toreiz topošais doktorants Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) Rūdolfs Cešeiko sava doktora darba ietvaros vingrināja krūts vēža pacientes Latvijas Onkoloģijas centrā. Pasaulē tas bija viens no pirmajiem nopietnajiem pētījumiem par aktīvā sporta ietekmi uz ārstēšanos no krūts vēža. Noskaidrots, ka spēka treniņš onkoloģijas pacientiem palīdz vieglāk pārvarēt ķīmijterapiju un izvairīties no tādām blaknēm kā vemšana, caureja vai augsta temperatūra.

Katrīna Visocka, kura ārstējās no krūts vēža, eksperimentam pieteicās pati. “Pirms tam ar sportu nebiju nodarbojusies. Šī man bija tāda pirmā pozitīvā pieredze, kur man tiešām patika. Tie bija izaicinājumi, protams, bet tas palīdzēja. Ja cilvēks jūt, ka tas palīdz, tad viņš turpina, viņš ir motivēts turpināt to darīt,” stāsta Katrīna.

Iepriekš pasaulē veiktajos pētījumos testēta zemākas intensitātes sporta ietekme, bet šoreiz slodze bija liela. Sievietes spieda pat 90% no savām spējām, un tam uz ārstēšanos bija ļoti pozitīva ietekme.

“Mums drošos apstākļos ir jāriskē, lai mēs varētu šīs blaknes kaut kādā veidā pārvarēt un lai treniņu efekts būtu spēcīgāks par ārstēšanās blaknēm. Un tas mums ir izdevies,” saka Cešeiko.

To apliecina arī bijusī vēža paciente Katrīna Visocka. Viņa sporta zāli turpina apmeklēt, un stāsta, ka uz vienu no pētījuma ietvaros pēdējām nodarbībām pat atnākusi tūlīt pēc apstarošanas.

“Es nejutu tās blaknes, kuras parasti jūt citi.

Ārstēšanās laikā, vērojot citas pacientes, es jutu, ka es esmu stiprāka visādā ziņā. Varbūt es esmu kā personība spēcīgāka, bet noteikti arī šis palīdzēja man būt stiprai, izturēt visu procesu,” stāsta Katrīna.

Rūdolfam Cešeiko doktora darbs tikpat kā gatavs, atlicis to vēl aizstāvēt. Tikmēr tā publikācijas jau citētas dažādos starptautiskos žurnālos un izsūtītas arī medicīnas koledžām Amerikas Savienotajās Valstīs.

Būtu labi šādas fiziskas nodarbības ieviest slimnīcās visā Latvijā. Trenažieris ir pirkums ilgtermiņā, tāpēc nevarētu runāt par lielām un regulārām izmaksām. Vēl jāsagatavo speciālisti.

Uz to norāda Latvijas Onkologu asociācijas prezidents Jānis Eglītis: “Principā pamata nosacījums ir telpa. Droši vien, ka tur jābūt arī kaut kādām higiēnas lietām – dušai, ģērbtuvei. Bet pēc būtības šie trenažieri daudz vietas neaizņem.

Varbūt katrā novadā arī var veidot šādas atbalsta grupiņas, kur attiecīgi tiek apmācīti cilvēki, kā to darīt.”

Šajā pētījumā piedalījās 56 krūts vēža pacientes. Spēka treniņus sievietes apmeklēja divas reizes nedēļā trīs mēnešu garumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti