- Katrs trešais difterijas slimnieks ES - Latvijā
- Vieglprātīgi pret slimību
- Valsts apmaksā, bet ne visus tas pārliecina
Katrs trešais ES slimnieks Latvijā
Pēdējā difterijas epidēmija Latvijā sākās 90. gadu sākumā, kad slimības pirmajā vilnī gada laikā sasirga vairāk nekā 300 cilvēku. Toreiz epidēmiju izraisīja lielas sabiedrības daļas atteikšanās no vakcinācijas. „Bija saukļi par to, ka nevajadzētu vakcinēt, un daudzi atsaucās uz šiem saukļiem un savus bērnus nevakcinēja 80. gados. Rezultātā samazinājās tā saucamā kolektīvā imunitāte, kad liels iedzīvotāju skaits ir vakcinēts, imūns un neslimo,” skaidro Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāvis Jurijs Perevoščikovs.
Pēc plašas vakcinācijas kampaņas difterijas epidēmiju izdevās novērst, tomēr pēc 2011.gada saslimšanas gadījumu skaits atkal pieaug.
Tā laikā no 2009. līdz 2011.gadam ar difteriju Latvijā slimoja 14 cilvēki – tikai pieaugušie, savukārt pēdējos trīs gados saslimušo skaits pieaudzis divkārt. Turklāt pacientu vidū ir arī 16 bērni.
Tas ir milzīgs skaitlis, ja salīdzina ar citām Eiropas valstīm, kur slimība jau teju pilnībā izskausta, atzīst SPKC.
„Eiropas Savienībā (ES) trīs gadu laikā bija reģistrēti 93 saslimšanas gadījumi ar difteriju. 27 no šiem gadījumiem bija reģistrēti Latvijā.
Faktiski katrs trešais gadījums, kurš ir reģistrēts Eiropas Savienībā, ir saistīts ar Latviju.
Pārsvarā tie gadījumi ārpus Latvijas robežām citās valstīs, teiksim, Vācijā vai Lielbritānijā, saistīti ar to, ka pacienti bijuši kaut kur ārzemēs. Indijā, piemēram, kur difterija ir pietiekami parasta lieta. Tie cilvēki, kas saslima Latvijā, nekur nebija izbraukumā, viņi inficējās tepat,” stāsta Perevoščikovs.
Arī šobrīd viens no galvenajiem iemesliem lielajam saslimšanas gadījumu skaitam ir cilvēku izvēle pret difteriju nevakcinēties. Šobrīd Latvijā pirmajā dzīves gadā vakcīnu saņēmuši 95% mazuļu. Savukārt pieaugušo vidū vakcinēti tikai mazliet vairāk nekā puse.
Diemžēl vakcīna ir vienīgais veids, kā pasargāt sevi no slimības. „Letalitāte pie difterijas sasniedz 10%, tātad viens no desmit saslimušajiem ar difteriju iet bojā. Diemžēl arī Latvijā šie gadījumi nav retums, diemžēl pēdējo 15 gadu laikā no difterijas miruši 20 cilvēki, no tiem bija četri bērni. Un neviens no 20 mirušajiem nav bijis vakcinēts.”
Pēdējos divus reģistrētos difterijas gadījumus Latvijā ārstēja Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Abi bērni nāca no vienas ģimenes un abiem nebija pilnas vakcinācijas. Slimnīcas infektoloģe, pediatre Dace Zavadska uzskaita virkni iemeslu, kāpēc vecāki savus bērnus izvēlas nevakcinēt: „Tās ir bailes no reakcijām, kas biežāk sastopamās ir pārejošas un bērnam absolūti nekādu kaitējumu nenodara. Tad klīst visādi pastāsti un mīti interneta vidē, starp draugiem un dažādās aktīvistu grupās par komplikācijām, kas it kā attīstās, bet patiesībā tas viss nav uz faktiem balstīts.”
Vieglprātīgi pret slimību
Uzrunājot cilvēkus uz ielām un taujājot viedokli, vai vakcinēties pret difteriju ir nepieciešams, izrādās – daudziem attieksme pret slimību ir vieglprātīga.
“Uzskatu, ka principā nevajag. Neredzu nekādus draudus manai veselībai vai dzīvei. Es zinu, ka pote ir par velti, bet uzskatu, ka, katru reizi potējoties, tas nav labākais variants. - Vai jums nav bail saslimt? - Nu, it kā nebija. - Vai jums nav bail kļūt par infekcijas nēsātāju, tā apdraudot citus? - Par to es nedomāju, godīgi sakot.”
“Vai jūs vakcinējaties pret difteriju? - Nē. Es varbūt neuztveru nopietni tādu problēmu. Es zinu, ka tā problēma ir, bet varbūt parasti kaut kā domājam, ka tā lieta neattiecas uz mani.”
“Tad, kad eju pie ārsta, tad, kad saka, ka vajag, tad vajag. – Vai jums šķiet svarīgi potēties? – Es domāju, ka jā, tāpēc, ka tā saslimšana ir arvien vairāk un vairāk, tas ir tīri sevis pasargāšanai.”
“Es bērnībā esmu izslimojis to. – Vai šobrīd jūs vakcinējaties? – Mani jau zārks gaida, priekš kam man vajag 70 gados.”
“Es gribu organismam pašam dot iespēju cīnīties, jo organisms jau tā ir pilns ar visādām vielām, arī ķīmiskām un visādām.”
Valsts apmaksā, bet ne visus pārliecina
Slimību profilakses un kontroles centrs atzīst, ka tas ir ģimenes ārsta uzdevums – pārliecināt cilvēkus vakcinēties, jo vakcinācija ir brīvprātīga. Visgrūtāk esot pierunāt gados vecākus cilvēkus.
„Strādājošie, jaunie visi piekrīt vakcinēties, bet tādi pēc 70 gadiem vairāk nekā puse atsakās vakcinēties. Viņi saka, ka mūžs jau ir nodzīvots, ka viņi vairs nesaslims. Arguments, ka viņi var kļūt par difterijas nēsātājiem un kļūt bīstami apkārtējiem, ja nevakcinējas, tas viņus nepārliecina, neizdodas pierunāt,” stāsta ģimenes ārsts Ainārs Mežals.
Vakcīna pret difteriju ir pilnībā valsts apmaksāta. Pieaugušajiem difterijas revakcinācija jāveic ik pēc desmit gadiem, un par revakcināciju savam pacientam būtu jāatgādina ģimenes ārstam. Ja valstī difterijas gadījumu skaits arvien pieaugs, iespējams, vakcinācija būs jāveic ik pēc pieciem gadiem. Difterija ir lipīga infekcijas slimība, kas izplatās pa gaisu pilienu ceļā.
Pēc vakcinācijas cilvēkam asinīs parādās antivielas, kas pasargā viņu no toksīniem. Gadījumā, ja cilvēks nav vakcinējies, toksīni var bojāt iekšējos orgānus, bet smagākajos gadījumos slimība beidzas ar invaliditāti vai cilvēka nāvi.
