Latvijā tapusi jauna metode gaisa kvalitātes izpētei darba vietās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Darba drošības un vides veselības institūta (DDVVI) pētnieki radījuši jaunu metodi putekļu koncentrācijas un to radīto risku noteikšanai darba vietās, vēsta RSU. Jaunā metode tapusi, īstenojot projektu „Modernu diagnostikas un izpētes metožu izstrāde nanodaļiņu un ergonomisko faktoru radītajiem riskiem darba vietās”. 

Jaunās metodes pamatā ir putekļu izmēra, struktūras un daudzuma analīze ar speciālo iekārtu palīdzību, kas ļauj novērtēt darba vides kvalitāti un izstrādāt rekomendācijas to uzlabošanai. „Putekļu bīstamību galvenokārt nosaka to izmērs, forma un ķīmiskais sastāvs.

Vislielāko bīstamību veselībai var radīt neregulāras formas, ķīmiski aktīvi un neliela izmēra putekļi. Mūsdienās lielākas bažas rada tieši ļoti sīka izmēra putekļu daļiņas, kas sauktas arī par nanodaļiņām.

Atšķirībā no lielāka izmēra putekļiem, tās ilgstoši var uzturēties gaisā, savukārt ieelpojot, var nokļūt visdziļāk plaušās un tālāk ar asinīm izplatīties pa visu organismu un uzkrāties asinsvadu sieniņās, limfmezglos, smadzenēs, aknās un citos orgānos,” sacīja projekta zinātniskais vadītājs, DDVVI vadītājs Ivars Vanadziņš.

Kā liecina pētījuma rezultāti, augsta nanodaļiņu koncentrācija biežāk sastopama darba vidē, kur tiek veikti specifiski procesi, piemēram, slīpēšana, pulēšana, metināšana vai krāsošana.

Viszemākā nanodaļiņu koncentrācija tika novērota birojā, bet visaugstākā metināšanas procesa laikā, kur tā bija 17 reizes augstāka nekā birojā, kā arī koksnes slīpēšanas laikā - astoņas reizes augstāka nekā birojā. Ražošanas telpās tika konstatētas daļiņas ar sarežģītu ķīmisko sastāvu – ar silīcija, mangāna, cinka, hroma un citu ķīmisko elementu klātbūtni.

„Lai mazinātu nanodaļiņu negatīvo ietekmi uz darbinieku veselību, ir svarīgi nodrošināt efektīvu ventilācijas sistēmu darbību un to pareizu lietošanu, jo tradicionāli izmantotie respiratori nav efektīvi pret nanodaļiņām – to poru izmērs nespēj aizturēt īpaši smalkās jeb nanoizmēra putekļu daļiņas.

Paralēli gaisa kvalitātes izpētei, analizējām arī darbinieku veselības stāvokli, veicot darbiniekiem deguna skalojumus, deguna gļotādas uztriepes un asins analīzes.

To rezultāti apliecināja, ka nanodaļiņu iekļūšana šūnās izraisa paaugstinātu iekaisuma reakciju, kas ilgtermiņā var izraisīt darbinieku saslimšanu ar bronhītu, pneimoniju, kā arī attīstīt putekļu izraisītas slimības - pneimokoniozes, kā arī bronhiālo astmu,” norāda Vanadziņš.

Ikviens cilvēks var ietekmēt putekļu daļiņu piesārņojuma līmeni gan apkārtējā vidē, gan darba vidē, izvēloties videi draudzīgus materiālus un tehnoloģijas, kā arī ievērojot drošas darba metodes, tādējādi saudzējot vidi, savu un citu līdzcilvēku veselību.

Projektu līdzfinansē Eiropas Sociālais fonds (ESF) un tas tiek īstenots sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Silikātu materiālu institūtu. Projekta īstenošanas termiņš ir no 2013.gada 1.decembra līdz 2015.gada 31.augustam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti