Pētījumā SHARE atklāts, ka pirmā viļņa laikā depresijas sajūtu pieaugums Latvijā skāris 46% iedzīvotāju vecumā virs 50 gadiem, kamēr Lietuvā 61% un Igaunijā 61,9% iedzīvotāju. Pētnieki noskaidrojuši, ka no tiem iedzīvotājiem Latvijā, kurus šajā laikā nomāca depresija, 62,7% bija neprecējušies, šķīrušies vai atraitņa statusā un 36,5% nebija bērnu.
Samazinoties iespējai satikt savus tuviniekus vai kaimiņus, pandēmijas sākumā senioru vidū pieauga vientulības un atšķirtības sajūta. Tomēr arī par vientulības sajūtu pirmā Covid viļņa laikā Latvijas iedzīvotāji sūdzējušies vismazāk: tās pieaugums iedzīvotāju vidū bijis 16,1%, kamēr Igaunijā 21,3%, bet Lietuvā 25,8% iedzīvotāju. Jāatzīst gan, ka pirms pandēmijas sākuma ar vientulības sajūtu Latvijā ikdienā sadzīvoja 38,8% iedzīvotāju vecumā virs 50 gadiem, kas bija par aptuveni 10% vairāk, nekā pārējās divās Baltijas valstīs.
Pētījums arī atklāj, ka līdz ar tiešo kontaktu pārtraukšanu, senioru vidū pieauga elektroniskās saziņas izmantošana.
Bailēs par Covid-19 vīrusa izplatību pandēmijas pirmajā vilnī ne tikai samazinājās iedzīvotāju fiziskie kontakti, bet arī fiziskās aktivitātes. Kā 3. martā notikušajā pasākumā "Zinātnieku brokastis" minēja viena no pētījuma dalībniecēm Madara Miķelsone, seniori vecumā virs 70 gadiem visvairāk no visiem aptaujātajiem pilnībā pārtrauca iziet no mājas. Turklāt vispasīvākie no Baltijas valstu iedzīvotājiem kļuva Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji. Pētījumā atklāts, ka pastaigās pilnībā pārtrauca doties 32,6% iedzīvotāju, Lietuvā 34,7%, kamēr Igaunijā – 23,8% senioru.
Pētnieki gan atzīmē, ka tieši pastaigas un fiziskās aktivitātes ir būtisks faktors, kas var pozitīvi ietekmēt psiholoģisko noturību un mazināt depresijas sajūtu.
12 Rīgas Stradiņa universitātes pētnieku komanda kopš 2017. gada iesaistījusies projektā SHARE (Survey of Health, Ageing and Retirement in Europe). Tas ir starptautisks pētījums, kura gaitā, intervējot iedzīvotājus vecumā virs 50 gadiem, tiek iegūta informācija par veselības, ekonomiskajiem, demogrāfiskajiem un psiholoģiskajiem aspektiem.
SHARE ir longitudināls pētījums; tas nozīmē, ka respondenti tiek atkārtoti intervēti ik pēc diviem gadiem, nodrošinot iespēju salīdzināt dzīves situācijas dinamiku. Tas ļāva pētniekiem salīdzināt iepriekšējos gados gūtos datus par senioru dzīves aspektiem un noteikt izmaiņas pandēmijas laikā, kā arī skatīt šos datus visu trīs Baltijas valstu kontekstā.
Pētījumā analizēta informācija, ko snieguši kopumā vairāk nekā 4000 respondentu no visām trim Baltijas valstīm.
