Latvijā ir sastopamas aptuveni 100 indīgo savvaļas augu sugas. Dziedniece Ilze Jansone kā piemēru nosauc vēlziedi, kura tiešām var apdraudēt veselību, sevišķi bērnus, ja mēģinās tās ziedus apēst: "Floriste, dekorējot šķīvjus, var nolikt ziedus blakus ēdienam."
Augs satur stipri indīgu vielu, kas var izraisīt nopietnas veselības problēmas. "Izraisa vemšanu, galvassāpes un var novest pie paralīzes, ja neuzsāk ārstēšanu," norāda dziedniece Jansone.
Pirms iegādāties krāšņumaugus, jāņem vērā dažu augu grupu ietekme uz veselību un kopjot jāievēro drošības pasākumi. "Visas eiforbijas satur piensulu, kas kodīga, uz ādas saules ietekmē veidojas apdegumi. Otrs augs ir rūta no rūtu dzimtas, to arī kā garšvielu izmanto, bet lapas satur arī ētereļļu, kas iztvaiko un, nepieskaroties ādai, uz tās veido apsārtumus, vēlāk veidojas čūliņas," skaidro Inese Nāburga-Jermakova un piebilst, ka modē nākusi kurpīte vai diktamne, kas "zied jūlija vidū, bet saulē ap sevi izdala ēteriskās eļļas, dažreiz par aizdegas tas koks".
Labi nepazīstot augus, cilvēki bieži vien arī savos dzīvokļos audzē indīgus košumus. Ļoti uzmanīgam jābūt apejoties ar mirdzošo eiforbiju vai Kristus ērkšķi, jo šim augam ir kairinoša sula.
Puķu audzētāju vidū ļoti populāra ir arī difenbahija, šīs puķes sula var apdedzināt gļotādas. Kādas armijas karavīri, cepot uz oleandra iesmiem gaļu, visi noindējās, un runā arī to, ka šī auga sula ir tik indīga, ka spēj izraisīt pat aklumu.
Pašreiz ir ogu laiks, kad cilvēki aktīvi dodas mežā. Mežos aug indīgie augi, kuru toksiskās vielas sastopamas ogās. "Tās ir mugurenes, ogas tumši zilā krāsā, tās varētu interesēt bērnus. Pēc saindēšanās ir galvassāpes un vemšana. Četrlapu čūksoga ir ļoti līdzīga mellenei, nav ieteicams to nogaršot, jo ir līdzīga saindēšanās. Vēl viena oga, ko var satikt mežos, ir vārpainā krauklene - melnas spožas ogas, kārdinošas, atgādina upeni," vairākus augus nosauc Latvijas Universitātes (LU) Botāniskā dārza botāniķe Mārīte Neperte.
Lielākai daļai cilvēku ir pazīstams latvānis, kuru ar rokām nevajag aiztikt, jo var gūt smagus apdegumus. Savukārt filozofu Sokrātu savulaik, iespējams, noindēja ar velnarutku.
"No velnarutka jāuzmanās, aug ūdeņainos grāvjos ar lielu sakni. Cilvēki, kas meklē saknes, piemēram, puķu meldru, var sajaukt ar ēdamo sakni," norāda Latvijas Dabas muzeja (LDM) Botānikas nodaļas vadītāja Inita Dāniele.
Saņemot maijpuķīšu pušķi, cilvēki ir sajūsmā, jo tik labi smaržo. Bet tās odziņas labāk mutē nebāzt!
"Maijpuķītes ir indīgas, un indīgs arī ūdens, kur maijpuķītes stāvējušas. Ja bērnam gadās izdzert to ūdeni, iespējama saindēšanās. Arī biškrēsliņš, piemēram, ir indīgais augs, kuru vienlaikus izmanto arī ārstniecībā pret zarnu parazītiem. Viss atkarīgs no devas," piebilst Inita Dāniele.
Detektīvfilmu žanra cienītāji noteikti zina par indīgo uzpirkstīti. "Kurpīte, gan uzpirkstīte ir Agatas Kristi iemīļots augs, kuru izmanto un noindē upuri, sajaucot ar ēdamām lapām," Latvijas Televīzijai pastāstīja botāniķe Dāniele.
Taču dziednieki, kuri cilvēkus ārstē ar zāļu tējiņām, tostarp arī izmantojot terapijā indīgos augus, nav vienisprātis ar botāniķiem. "Šo biedēšanu ar mūsu indīgiem augiem ir izdomājuši melnās pasaules pārstāvji, melnie magi, jo cilvēku iebiedē, un tad iznāk melniem spēkiem par prieku, cilvēks nelieto neko. Latvijā indīgie augi ir uz pirkstiem saskaitāmi, un 40 gadu laikā, kopš strādāju par dziednieci, neesmu sastapusi. Pret vēzi gudro zāles, ko Dievs jau radījis, pilni plaukti ar pretvēža augiem; augu maisījums "Salveo" - viss, kas atjauno kaulus," iebilst dziedniece Ilze Jansone.
Lai gan dabas plauktos visa kā pa pilnam, ar pašārstēšanos labāk gan nenodarboties, jo, kas vienam nektārs, citam - inde.
