Panorāma

Ukrainas bēgļi kļūst par brīvprātīgajiem

Panorāma

Panorāma

Latvijā pirmo reizi ievieto balsenes protēzi

Latvijā pirmo reizi veikta balsenes protezēšanas operācija

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Latvijas Onkoloģijas centrā veikta pirmā operācija valstī, kuras laikā pacientam ne tikai izoperēts balsenes vēzis, bet arī ievietota balss protēze. Bailēs no balss zaudēšanas vēža pacienti nereti atsakās no operācijas, uz pusi samazinot iespēju turpināt dzīvi. Otra iespēja līdz šim bija protēzes ievietot ārzemēs. Tagad onkologi Nacionālajā veselības dienestā iesnieguši nepieciešamos dokumentus un cer, ka jau drīzumā balsenes protēzes un to nomaiņu segs valsts.

"Es jau esmu pieradis un man nekāda vaina nav!" Pieliekot pirkstus pie protēzes, Rūdis Ušackis var runāt pavisam brīvi. "Piespiežu viņu ciet, tad gaiss iet cauri muti. Jāpiešaujas. Un galvenais, es ar mazbērniņiem varu parunāt."

Balseni Rūdim operēja Latvijā, bet par balss atgūšanu jeb protēzi maksāja pati ģimene. Operācija notika Igaunijā, kur pašu iedzīvotājiem šādu protēžu ievietošanu sen veic bez maksas.

"Godīgi sakot – man bija kauns. Viņi par mums ņirgājās: "Jums tur akmens laikmets. Kas jums tur notiek! Mēs jau te 10-15 gadus liekam." Tā ir ļoti traģiska lieta Latvijas medicīnā. Man bija tādas dusmas uz visu valsti," uzsver Rūda dēls Raivis Ušackis

Atstāt tēti, kurš dzīvo laukos, bez balss, ģimene neriskēja.

"Tēvs dzīvo laukos. Kā sazināties? Kā ārstus izsaukt? Tev nav balss, tu nevari ne tikai dziedāt. Tu neko nevari," stāsta Raivis.

"Mēs atpaliekam no pasaules gana. Lai gan iesaistāmies vēlu šai spēlē, tas ir būtisks solis," atzīst Latvijas Onkoloģijas centra Onkoķirurģijas klīnikas Galvas un kakla ķirurģijas nodaļas vadītājs Romāns Dzalbs. 

Vīrietis, kuram reizē ar vēža operāciju ievieto balsenes protēzi, to daļēji sedz par saviem līdzekļiem, bet tas, ka Latvijā līdz šim protēzes neievietoja, jau maksājis pacientu dzīvību. Jo nereti vēža pacienti atteicās no balsenes izņemšanas, negribot palikt bez runas.

"Ja mēs skatāmies uz dzīvildzi, tie ir divas reizes procentuāli sliktāki rezultāti. Pacienti sevi nolemj sliktākai izārstēšanas iespējai tikai tādēļ, ka valsts neapmaksā pilnu rehabilitāciju pēc operācijas," skaidro Dzalbs.

"Ir ļoti daudzi pacienti, kuri atsakās veikt šo operāciju. Pirmais jautājums – kā es runāšu. Agrāk teicām – ar vēderu, bet nu varēs šo opciju piedāvāt," stāsta Latvijas Onkoloģijas centra Onkoķirurģijas klīnikas Galvas un kakla ķirurģijas nodaļas otolaringoloģe Elza Rāte.

Tiesa, protēze ik pēc četriem mēnešiem ir jāmaina, tas notiek ambulatori un vienkārši, bet katra protēze maksā 400 eiro. Ārsti cer, ka valsts turpmāk izmaksas segs budžeta ietvaros.

"Tās protēzes jāievieš kā medicīnas tehnoloģija ar visu specifikāciju, tehniskajiem aprakstiem, pētījumiem, cik ļoti tas uzlabo dzīves kvalitāti tieši pēc šīm lielajām operācijām, un pēc tam jau iesniegti dokumenti NVD, kas būtu valsts apmakšats," stāsta Rāte.

Balsenes vēzi var izraisīt gan iedzimtība, gan smēķēšana, gan atviļņa slimība un citi iemesli. Gadā šādas protēzes būtu nepieciešamas 15-20 cilvēkiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti