ES Vispārējo lietu padome sanāks 11.februārī.
"Eiropas lietu komisija ir uzmanīgi sekojusi līdzi šim jautājumam jau kopš tā nonākšanas Eiropas Savienības dienas kārtībā. Šī brīža situācija liecina, ka, dalībvalstīm balsojot, šajā jautājumā varētu netikt sasniegts kvalificētais balsu vairākums ne par, ne pret priekšlikumu. Tas Eiropas Komisijai dotu iespēju jautājumu virzīt tālākai izskatīšanai. Tāpēc šodienas sēdē Eiropas lietu komisija aicināja Ārlietu ministriju un Zemkopības ministriju izmantot procedurālās iespējas, lai panāktu Latvijas pozīcijai atbilstošu jautājuma rezultātu," uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Atskatoties uz jautājuma virzību, komisijas deputāts Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) akcentēja, ka arī Latvijā, tostarp Saeimas Eiropas lietu komisijas un Zemkopības ministrijas (ZM) starpā, par šo jautājumu bijušas spraigas debates. Tikai 2009.gadā komisijai izdevās pārliecināt ZM, ka Latvijas nacionālajai pozīcijai jābūt tādai, kāda tā ir pašlaik - pret ģenētiski modificētu kukurūzu ES tirgū, tostarp Latvijā.
Komisijas sēdē, informējot deputātus par Eiropas Komisijas priekšlikumu par ģenētiski modificētas kukurūzas laišanu ES tirgū, ZM pārstāvis sacīja, ka šī kukurūza ģenētiskās modifikācijas rezultātā ir padarīta izturīgāka pret dažiem tauriņu kārtas kaitēkļiem. Lai arī Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde norādījusi, ka šī ģenētiski modificētā kukurūza nav kaitīga cilvēkiem, dzīvniekiem un videi, tomēr pastāv bažas, ka tā var ietekmēt citus organismus, kuri nav šīs kukurūzas kaitēkļi, sacīja ZM pārstāvis.
Ģenētiski modificētie organismi ir dzīvie organismi, kas pārveidoti ar citu organismu gēniem. Izplatītākie ģenētiski modificētie augi galvenokārt ir soja un kukurūza, taču pašlaik pasaulē pārtikā jau plaši izmanto arī ģenētiski modificētus rīsus un rapsi.
Latvijā lielākā daļa novadu sevi ir pasludinājuši par teritoriju, brīvu no ģenētiski modificētiem organismiem.
