Kā labāk dzīvot

Latviešu valodas stunda. Valodas brīnumi reklāmu stendos un skatlogos

Kā labāk dzīvot

Sāks darboties pagaidām viens vidējā ātruma mērīšanas fotoradars

Gaļā antibiotikas neatrod. Tas nemazina problēmu par antibiotiku lietošanu dzīvniekiem

Latvijā lielveikalos pirktā gaļā antibiotiku atliekvielas neatrod

Lielveikalos nopērkamajā gaļā antibiotiku atliekvielas nav atrodamas, secināts Latvijas Radio veiktā pētījumā. Tas atbilst citu Eiropas valstu rādītājiem - monitoringa rezultāti liecina, ka antibiotiku atliekvielu pārkāpšana notiek ļoti reti. Tomēr zinātniekus visā pasaulē satrauc mikrobu rezistences palielināšanās, kam viens no iemesliem varētu būt antibiotiku un citu vielu lietošana veterinārajā medicīnā.

Nereti dzird sakām - gaļa, ko var iegādāties lielveikalā, esot piepumpēta ar antibiotikām. Šādi apgalvojumi izskan arī publiskajā telpā. Vai tiešām tā ir, kas satrauc veterinārārstus un par ko liecina pārbaudes un veiktās analīzes? To centās noskaidrot Latvijas Radio raidījums "Kā labāk dzīvot".

Eksperimenta laikā raidījums veica iepirkšanos divos veikalos, izvēloties dažādus svaigas gaļas veidus - vistu, liellopu, cūku. Gaļa tika izvēlēta tāda, kas ir gan ražota Latvijā, gan arī citās valstīs. Pēc gaļas parauga iegādes tas stundas laikā tika nogādāts "BIOR" laboratorijā, kur tika veiktas analīzes.

Analīžu laikā tika noteiktas vairākas antibiotikas  - amoksicilīns, ampicilīns, benzilpenicilīns(penicilīns G), cefacetrīls, cefaleksīns, cefkvinoms, cefoperazons, ceftiofūrs,  cinka bacitracīns ,  ciprofloksacīns, danofloksacīns, difloksacīns, dikloksacilīns , doksiciklīns , enrofloksacīns , eritromicīns,  flumekvīns, hlortetraciklīns,  jozamicīns, kitasamicīns, kloksacilīns, linkomicīns, marbofloksacīns, nalidiks skābe, norfloksacīns, novobiocīns,  oksacilīns, oksitetraciklīns,  orbifloksacīns, rifaksimīns, sarafloksacīns, spiramicīns, sulfadimetoksīns, sulfadimidīns, sulfahloropiridazīns, sulfametiazols, sulfatiazols, tetraciklīns, tiamulīns, tilmikozīns, tilozīns, trimetoprims.

Pēc analīžu saņemšanas secināts, ka visos astoņos gaļas paraugos - "Maxima" un "Rimi" veikalos pirktajā liellopu gaļas plovā, cūkgaļas karbonādēs, cāļa filejās un stroganovos - antibiotiku atliekvielas nav atrodamas.

Raidījums secina, ka arī Eiropas līmeņa monitoringā antibiotiku atliekvielu pārkāpumi ir ļoti reti - šādi gadījumi 2016. gadā Eiropā konstatēti tikai trijos paraugos no 1000 (0,3% gadījumu). Tomēr

zinātniekus un mediķus visā pasaulē uztrauc tā dēvētā antimikrobiālā rezistence. Tiek uzskatīts, ka antibiotiku un citu vielu lietošana veterinārajā medicīnā ir viens no tās cēloņiem, lai arī ir arī viedoklis, ka pamatcēlonis varētu būt saistīts arī ar dezinfekcijas pasākumiem klīnikās.

Mikrobu rezistence pret antibiotikām, ja tās lietotas, saglabājas arī tad, kad tās ir izdalījušās, sadalījušās un vairs nav nosakāmas. Vides zinātņu doktore Jana Simanovska raidījumā stāstīja, ka, lai arī antibiotiku gaļā nav, tas nenozīmē, ka šajā sektorā problēmu nav vispār. "Otra stāsta daļa ir par to, kādu ietekmi uz vidi un cilvēku atstāj antibiotiku lietošana. Antibiotikas izdalās apkārtējā vidē - jautājums, kā tas ietekmē vidi. Arī pēc nonākšanas ūdeņos, cik daudz tajos paliek," pauda Simanovska.

Par antibiotiku atliekvielāmSintija Ambote
    Savukārt Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Veterināro objektu uzraudzības daļas vecākā eksperte Andra Sargūna uzsvēra, ka Latvijā piena lopkopībā tiek lietotas reģistrētas un atļautas zāles, bet dzīvnieku novietnēm ir jāseko līdzi tam, lai antibiotikas nenonāk apkārtējā vidē. "Vetārsta pienākums ir informēt dzīvnieku īpašniekus par [antibiotiku] izdalīšanās periodu, un dakteri to pilda. Izšķirošais moments, vai antibiotikas nonāks pienā vai gaļā, ir dzīvnieka īpašnieks, kuram jāievēro ierobežojums. PVD inspektori vērtē, vai saimnieks var ievērot šo sistēmu. No pārbaudītajām novietnēm pēdējo trīs gadu griezumā 5% - 7% novietnēs ir pārkāpumi," teica Sargūna.

    Latvijas Veterinārārstu biedrības pārstāvis Toms Mārtinsons arī apstiprināja, ka antibiotiku atliekvielas gaļā ir mazākā problēma, bet jāpēta ķēdes beigu posms – tas, kas no lopu novietnes, kur zāles lietotas, nonāk ekosistēmā. Simanovska vēl norādīja, ka Pasaules Veselības organizācija jau tagad brīdina, ka 2050. gadā lielākā mirstība pasaulē būs saistīta tieši ar antimikrobiālo rezistenci.

    Lai arī Latvijā patlaban antibiotiku vidējais patēriņš lopkopībā ir atbilstošs, eksperti vēl papildināja, ka situāciju varētu labāk sakārtot Eiropas Savienības direktīva par antibiotiku lietošanu, kura šobrīd tiek pārskatīta.

    Turpmāk vairāku mēnešu garumā radio raidījuma ‘’Kā labāk dzīvot’’ eksperimentā vēl tiks pētīts un analizēts pesticīdu piesārņojums graudos un tirgū pieejamos dažādu izcelsmes valstu augļos, kā arī avotu un aku ūdens piesārņojums.

    Veselība
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti