Bijušā ekonomikas ministra paziņojums par Eiropas Savienības (ES) vides politiku izraisījis neapmierinātību un pat sašutumu gan vides aizstāvju vidū, gan arī zinātnieku sabiedrībā.
Eiropas Savienība noteikusi mērķi, ka laika periodā no 2020. līdz 2030.gadam kopējās siltumnīcefektu gāzu izraisošās emisijas ir jāsamazina par 40%, salīdzinot ar 1990.gada līmeni. Šo mērķi atbalstījusi arī Latvijas valdība, bet toreizējais ekonomikas ministrs uz to reaģēja šādi:
“Attīstītām valstīm ir jāsper soļi, lai nepieļautu globālo sasilšanu, bet to nedrīkst darīt, iedzenot tādas valstis kā Latvija atpakaļ akmens laikmetā,” pavēstīja bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis ("Vienotība").
"Tā brīža ekonomikas ministra komentāri ir ļoti pārspīlēti un maldinoši," vērtē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.
Lai gan VARAM nostāja pret emisiju samazinājumu bija pozitīva, tas netraucēja toreizējam ekonomikas ministram turpināt savus runas plūdus.
“Lai sasniegtu iezīmēto emisiju samazinājumu, Latvijai varētu nākties aizliegt izmantot degvielu automašīnām, pārejot pilnībā uz velosipēdiem un elektromobiļiem. Tos pašus rādītājus var sasniegt, piemēram, pilnībā aizliedzot jebkuru mājlopu turēšanu un likvidējot attiecīgo lauksamniecības nozari. Ir arī trešais variants - pilnībā aizliegt dabas gāzes izmantošanu mazajā enerģētikā, pilnībā aizliegt gāzes apkuri mājokļos un pāriet uz biomasas kurināmo absolūti visos dzīvokļos un mājās valstī," uzskaitīja Vjačeslavs Dombrovskis.
Ekonomikas ministrs šobrīd ir nomainīts, ierēdņi ar tik skaļiem paziņojumiem vairs klajā nenāk, tomēr ministrijā joprojām nav jūtama sajūsmas vētra par Eiropas vides politikas mērķiem.
"Tas, kas neapmierināja Ekonomikas ministriju (EM) un kas vēl joprojām ir spēkā, ka mēs virzāmies uz lielu mērķu sasniegšanu Eiropas līmenī, pirms tam neveicot pienācīgus mājas darbus. Mēs šobrīd neesam nacionālajā līmenī vienojušies, ja gadījumā būs kāds skaitlis, kā tas sadalīsies pa nozarēm un tautsaimniecības sektoriem," teica Ekonomikas ministrijas(EM) valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs.
Siltumnīcefektu izraisošās gāzu emisijas rodas, sadedzinot fosilo kurināmo, piemēram, gāzi, ražojot elektrību vai siltumu un darbinot automašīnas. Tāpat emisijas rodas no kūtsmēsliem.
"TEC 2" gāzes spēkstacijas izbūve izmaksāja 600 miljonus eiro un ir objekts, kas diemžēl ir spilgts piemērs valsts nespējai domāt saimnieciski un ilgtermiņā. Pēdējos gados tapušas vairākas tādas būves. Lai gan gāzes sadedzināšana no emisiju viedokļa nav pati kaitīgākā, šāds projekts Latvijā, iespējams, ir bijis naudas šķērdēšana, sevišķi laikā, kad visa pasaule virzās uz saules un vēja enerģiju, kā arī uz biomasu.
"Situācijā, kad pirms pāris gadiem ir pabeigtas vairākas jaunas gāzes koģenerācijas stacijas un nav pat īsta ekonomiskā pamatojuma tās darbinātun bieži vien tās stāv dīkstāvē, tur ir jārēķina, kāds ir ekonomiskais ieguvums," centrāles lietderību vērtē VARAM valsts sekretāra vietniece Ozola.
"TECi netiek būvēti prieka pēc. Tas ir ļoti svarīgs drošības aspekts. Ar šiem TECiem Latvija var sevi nodrošināt ar elektrības ražošanu krīzes situācijā. Ja mēs paskatāmies uz tirgus cenām, par kādu cenu var pārdot elektrību, tad mēs redzam, ka ražošana no gāzes nav lētākais veids kā iegūt elektrību, pat pie šiem apstākļiem atsevišķos brīžos mūsu TECu saražotā elektrība var tikt pārdota biržā, jo tajā laikā biržā ir augstākas cenas," izdevīgumu skaidro EM valsts sekretāra vietnieks Spiridonovs.
Savukārt nozares profesionāļiem ir savs viedoklis.
Mēs importējam gāzi un katru dienu pārskaitām uz Krieviju 1,4 miljonus eiro.
Viena megavatstunda maksā 15 eiro, izmantojot biomasu (šķeldu), bet dabasgāze maksā 50 eiro un tas ir trīs reizes dārgāk, taču mēs to darām. Iepriekšējais ministrs vaicāja, kā tas tā var būt, ka dabasgāzi mēs vairs nelietosim? Bet mēs nelietosim!" pārliecību pauž Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore Dagnija Blumberga.
Profesore ir pārliecināta, ka no dabasgāzes Latvijai līdz 2030.gadam nāksies atteikties ekonomisku apsvērumu dēļ.
"Saule un vējš ir par brīvu. Jautājums ir tikai par to, cik maksā tehnoloģijas. Es ticu pētījumam, kas ir veikts par Ziemeļvalstu enerģētikas sektoru nākotnē, un tur ir teikts, ka
nākamo 15 gadu laikā tehnoloģiju izmaksas sastādīs tikai 30% no izmaksām 2010. gadā," sacīja RTU pārstāve Blumberga.
Viņasprāt, Latvijai paralēli jātiecas uz biomasas ražošanu un jābūvē šādas koģenerācijas stacijas. Tās nerāda nekādas emisijas. Lai gan Latvijai savus emisijas apjomus līdz 2030.gadam vajadzēs samazināt par aptuveni 8%, nevis 40, jo šis lielais cipars attiecas uz visu Eiropu kopumā, Blumberga uzskata, ka valstij nebūtu nekādu problēmu sasniegt arī visus 40%.
"Mēs noteikti to varam! Tikai ir jautājums, vai atjaunojamiem resursiem netiks likti kaut kādi speciāli šķēršļi, vai kāds atkal neizdomās kādas shēmas, kā to visu nogremdēt," sacīja Blumberga.
Jāsāk ir katram pašam ar sevi.
Eksperti aprēķinājuši, ka ikviena mājsaimniecība var samazināt savu elektroenerģijas patēriņu par 10%, vienkārši neatstājot ierīces gaidīšanas režīmā. Pa nakti jāizslēdz televizors ar pogu, nevis ar pulti. Tāpat jāizslēdz datora monitors un tas neprasa nekādas investīcijas.
"Jebkurš rūpniecības uzņēmums var ietaupīt vismaz piecus līdz desmit procentus, neko neinvestējot, vienkārši sākot domāt par to, kā tiek tērēts. Tad, kad rūpniecības uzņēmumi sapratīs, ka tā ir nauda, kuru var atgūt atpakaļ, lai viņi nāk pie mums mācīties, lai sāk lasīt grāmatas un saprot, ka tas ir izdarāms darbs," uzskata RTU pārstāve Dagnija Blumberga.
Cilvēkiem un pašvaldībām, izmantojot ielu apgaismojumu, ir jāaizmirst par kvēlspuldzēm. LED spuldzes ilgtermiņā atmaksāsies ar uzviju, jo tērē par 80% mazāk enerģijas. Biroju ēkas un, piemēram, skolas, pa nakti nav nepieciešams apkurināt tik intensīvi, kā dienas laikā, kad tur atrodas cilvēki. Vienkārši ir neieciešams iegādāties tādas tehnoloģijas, kas ļauj temperatūru ērti regulēt. Tas ir dubultieguvums – gan videi draudzīgākas ierīces, gan naudas ietaupījums ilgtermiņā.
"Ja mēs gribam darīt to pašu, ko līdz šim esam darījuši, nemainot savus uzvedības paradumus, piemēram, pārslēdzoties no benzīna mašīnas uz elektroauto, tad būs dārgāk, bet mēs varam tikpat labi braukt ar velosipēdu vai izmantot sabiedrisko transportu, kas būs vēl lētāk," raidījumam "Vides fakti" pastāstīja biedrības “Zaļā brīvība” pārstāvis Jānis Brizga.
Līdz 2030.gadam attīstīsies elektroauto industrija, jaunie benzīna un dīzeļa auto jau tagad saražo arvien mazāk ogļskābās gāzes izmešu. Tas ļauj secināt, ka līdz 2030.gadam samazinājums par 40% ir reāls. Cerams, ka lielākā daļa sabiedrības būs pārvarējusi padomisko domāšanu un Latvija dzīvos tīrākā vidē ar zaļāku uztveri. Ir vērts padomāt, kāpēc šādi paziņojumi ir izskanējuši - vai tā ir absolūta nekompetence, vai atsevišķu biznesu un kaimiņvalstu interešu lobisms. Zinātnieki un eksperti pauž viedokli, ka ir iespējams sasniegt ES nosprausto mērķi.
Jau iepriekšējos gados Latvija ir būtiski samazinājusi savu emisiju apjomu (laika posmā no 1990.-2013.gadam par 58,25 %) un pašlaik ir viena no "zaļākajām" valstīm Eiropā un pasaulē. Emisijas apjoms uz vienu iedzīvotāju ir zemākais ES.
"Mēs šobrīd runājam par mīnus astoņiem vai desmit procentiem," teica VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola. VARAM piesaistīja divas pētnieku grupas no fizikālās enerģētikas institūta un RTU. Pētnieki viennozīmīgi norādīja, ka Latvijai emisiju samazinājums ir iespējams. Nozīmīgākās jomas ir transports, kaltu mājas, rūpniecība un lauksaimniecība. Izmaiņas, kādas katra nozare piedzīvos, vēl tiek izstrādātas, bet ierobežojumi nestāsies spēkā ātrāk par 2020.gadu.
Emisijas samazināsies arī automātiski, ienākot jauniem auto, kas ir videi draudzīgāki un mazākiem ogļskābās gāzes izmešiem.
"Visdrīzāk nākotnē fosilās enerģijas cenas tikai celsies un, ja mēs pašlaik nesāksim ieguldīt energoefektivitātē un atjaunojamos resursos, tad ilgtermiņā mēs būsim lieli zaudētāji," prognozē biedrības “Zaļā brīvība” pārstāvis Jānis Brizga.
Izrādās, 40% nav pietiekami ambiciozs projekts.
"Es domāju, ka viņš ir pārāk zems, jo samazinājumam būtu jābūt daudz straujākam, jo pēc zinātnieku prognozēm, mums vajadzētu samazināt emisijas visā pasaulē daudz straujāk, lai nodrošinātu to, ka nākotnē nav jāmaksā par sekām, kas saistās ar klimata pārmaiņām – vētrām un citām lietām," uzskata Brizga.
"Latvijas gadījumā mēs savas emisijas esam samazinājuši nevis apzinātas politikas rezultātā, bet lielā mērā tāpēc, ka, sabrūkot padomju savienībai, sabruka arī lielākā daļa rūpniecības, kas bija galvenais emisiju avots," sacīja Brizga.
Labklājībā jāceļ nevis uz dabas rēķina, bet uz zināšanām un gudrāku rīcību. Viens no risinājumiem ir bioloģiskā lauksaimniecība.
"Vispār politikā domāšana ir ļoti īsā termiņā. Tas ir viens no galvenajiem šķēršļiem klimata politikā. Mēs runājam par 30., 40., 50. un 100.gadu. Lielākā daļa politiķu līdz tam laikam nenodzīvos un, ja vēlēšanas ir ik pēc četriem gadiem, tad politiskā doma ap to laika periodu aprobežojas un tas ir visā pasaulē" teica Jānis Brizga.
Ir ļoti daudz tādu cilvēku, kuri tajā brīdī, kad kļuva zināms, ka kvēlspuldzes izņems no apgrozības, viņi nopirka daudz kvēlspuldžu. Bet ir jāsaprot, ka LED spuldzes ir daudz efektīvākas un šeit ir runa par 80% ekonomiju, salīdzinājumā ar kvēlspuldzēm.
Ir jādomā ilgtermiņā. Plānots, ka arī Latvijas mājas arvien vairāk rotās saules kolektori un tie nebūs ne tuvu tik dārgi, kā šobrīd. Latvijas zinātnieki izpētījuši, ka 2030.gadā saule un vējš kļūs par noteicošajām enerģijām mūsu valstī. Nozīmīga loma būs arī biomasai, TEC laikam varēs slēgt ciet un būs vējā izmesta nauda. Tos nelietos tādēļ, ka iedzīvotāji nebūs tik bagāti, lai to darītu. Arī vilcieni var dot milzīgu ieguldījumu ogļskābās gāzes emisiju samazinājumā.
