Insulta gadījumu skaits Latvijā kopš 2015. gada sarucis par vairāk nekā diviem tūkstošiem. Pērn slimnīcās ar insultu stacionēti ap 6500 pacientu. Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārste, profesore Evija Miglāne norāda, ka šis skaitlis gan joprojām ir liels, turklāt insultam var būt arī letāls iznākums.
"Gandrīz viena piektā daļa tomēr zaudē dzīvību šīs slimības rezultātā.
Mūsdienās ir pieejamas ārstēšanas metodes, kas ļauj insultu ārstēt, var izņemt trombu no asinsvada vai izšķīdināt to ar zālēm. Bet tas, ko mēs prasām no pacienta šajos gadījumos, ir atbraukt savlaicīgi uz slimnīcu. Tas ir pirmajās stundās," sacīja Miglāne.
Biežākie insulta, kas ir asinsvadu nosprostojums galvas smadzenēs, simptomi ir vienas ķermeņa puses vājums vai paralīze, grūtības vai nespēja runāt un saprast, ko saka otrs cilvēks.
"Atbilstoši šiem simptomiem ir arī tā saucamais tests ĀTRI. Burts "A" nozīmē, ka jālūdz cilvēkam atsmaidīt, lai paskatītos, vai cilvēkam nav šķība seja. Burts "T" ir "turi", kas liek paturēt abas rokas, un, ja viena roka noslīd, tad tas liecina par vienas ķermeņa puses nespēku. "R" apzīmē likšanu šim cilvēkam runāt vai pajautāt kaut ko, vai cilvēks saprot, ko viņam saka. Un beigās, ja ir kāds no šiem trīs simptomiem, tad "I" ir – izsauc ātro palīdzību," skaidroja profesore.
Savukārt pacientu organizācijas "Par sirdi" vadītāja Inese Mauriņa iezīmēja, ka insulta sekas bieži ir saistītas ar kādiem funkcionējošiem traucējumiem. Taču valsts finansētās rehabilitācijas pieejamība ir ierobežota gan garo rindu, gan speciālistu trūkuma dēļ.
"Dažkārt ir jāgaida rindā trīs vai četri mēneši, un tas nav tas labākais ceļš, lai atlabtu. Ir arī šādi pakalpojumi, ko sniedz iestādes par maksu, bet arī tur bieži ir jāgaida. No tā, ko mēs redzam,
tā sajūta ir, ka ārstēšana visvairāk ir pašu tuvinieku ziņā.
Mēs esam ievietojuši mūsu mājaslapā neirologu radītu materiālu, kā apkopt pacientu pēc insulta mājās. Un ir arī materiāls par speciālo uzturu, kas tiek kompensēts no valsts un ko šie pacienti var saņemt, ja ir problēmas pēc insulta, kuras saistītas arī ar rīšanu," pastāstīja Mauriņa.
Nacionālā rehabilitācijas centra "Vaivari" fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Inga Tanenberga apstiprināja, ka insulta pacientu plūsma ik gadu ir liela, bet nodaļā arī fiziski nepietiktu vietu, lai uzņemtu vairāk pacientu.
""Vaivairi", protams, ir vadošais rehabilitācijas centrs, un mums ir arī dažādas iespējamas tehnoloģijas, kādu varbūt nav reģionālajās slimnīcās. Tas ir man personīgais uzskats – būtībā pie visām lielajām slimnīcām, reģionālajām slimnīcām, kur tiek sniegta akūta palīdzība pacientiem, ir nepieciešams veidot rehabilitācijas nodaļu," pauda Tanenberga.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunajā korpusā Insulta dienas ietvaros šodien līdz pulksten diviem interesentiem būs iespēja uzklausīt speciālistu ieteikumus un arī veikt pamatmērījumus insulta risku mazināšanai. Lai piedalītos pasākumā, līdzi jābūt FFP2 respiratoram.
