Latvijā bērnu ar ēšanas traucējumiem kļuvis trīsreiz vairāk

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 10 mēnešiem.

Kopš kovida mājsēdes Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnikā trīskāršojies to pacientu skaits, kuriem ir ēšanas traucējumi – anoreksija, bulīmija, kompulsīvā pārēšanās vai citi. Ceļš uz atveseļošanos visbiežāk ir gadiem ilgs, nereti ar pacienta atgriešanos slimnīcā. Šajā procesā nav iespējams iztikt bez bērnu psihiatra palīdzības, taču tikpat svarīgs ir ģimenes atbalsts.

Latvijā bērnu ar ēšanas traucējumiem kļuvis trīsreiz vairāk
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Sākumā šķiet pat apsveicamas izmaiņas

Interneta vietnē "Anoreksija.lv" vairāki vecāki anonīmi dalījušies pieredzē par to, kā ievērojuši – mainās viņu bērnu ēšanas paradumi. Sākumā tie likās pat apsveicami, tad sāka šķist pārspīlēti un visbeidzot – bīstami.

Daži fragmenti no pieredzes stāstiem:

"Viņa ir mīļa, jauka, ļoti izpalīdzīga, paklausīga un ļoti labi mācās. Visi pieaugušie – gan skolotāji, gan radi – viņu raksturo kā "labo bērnu". Visu, ko viņa dara, viņa dara par 200%. Tas laikam arī bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc viņai viena mēneša laikā izdevās zaudēt 12 kilogramus. No sākuma viņa mainīja it kā neveselīgos ēšanas paradumus – atteicās no saldinātiem dzērieniem, saldumiem un miltu izstrādājumiem. [..] Visas izmaiņas ēdienkartē meita spēja pamatot ar veselīga uztura pamatprincipiem. Izmainījās ēšanas paradumi – katrs kumoss tika rūpīgi sakošļāts, katrs produkts uz šķīvja – sagriezts daudzos mazos gabaliņos, bet par galveno galda piederumu kļuva mazā deserta karotīte, ar kuru tika ēsts viss, ko tikai var iedomāties. Meita palika miegaina un diezgan apātiska, ģērbās biezās drēbēs, jo viņai nepārtraukti sala."

"Manam dēlam nebija ne mazākā iemesla nomest svaru, lai uzlabotu izskatu, – viņš bija slaids un sportisks. Pirms saslimšanas viņš regulāri apmeklēja treniņus, ik palaikam mājās vingroja un cilāja svarus. Saslimšanas sākuma posmā, kad mums nebija ne mazākās jausmas, ka puika ir slims, viņš uzsāka vingrošanu pastiprinātā režīmā. Reizēm vingroja gluži kā apmāts – no rīta līdz vakaram. [..] Vingrošana kombinējās ar interesi par veselīgu uzturu un visādām diētām. Jāatzīst, sākumā man pat patika tik apņēmīga pieeja sportošanai, taču drīz vien dēla uzvedība mani darīja bažīgu, jo viņš kļuva izteikti trauksmains un nervozs. [..] Viņš sāka diezgan strauji zaudēt svaru un tajā pašā laikā turpināja vingrot. Viņš gandrīz vispār vairs neēda, turklāt vēl skraidīja pa mūsu daudzstāvu mājas kāpņu telpu – augšā uz devīto stāvu un lejā. Tā bija biedējoša apmātība, likās – viņš bija apņēmies sevi nodzīt līdz nāvei. Visticamāk, tā arī būtu noticis, ja viņu neievietotu slimnīcā."

Neatlaidība, uzmanības koncentrēšana uz ēšanu, visu citu interešu zudums… Šajos aprakstos atklājas vairākas pazīmes, kas raksturīgas ēšanas traucējumiem – anoreksijai, bulīmijai, kompulsīvās pārēšanās gadījumiem vai citiem.

Kovida laikā trīskāršojies pacientu skaits

Tie ir psihiskās veselības traucējumi, kas nav iedzimti, bet ko bērni var iegūt dzīves laikā. Visbiežāk tie sāk izpausties pusaudžu vecumā un var novest pie ļoti smaga fiziskā un psihiskā stāvokļa vai pat nāves. Ēšanas traucējumi galvenokārt ir meitenēm, bet zēniem 10% gadījumu.

"Kopš kovida mājsēdes mums ir, es domāju, trīskāršojies pacientu skaits. Katrā ziņā, ja mums pirms kovida bija akūti pirmreizēji pacienti gadā kādi 15, tagad mums ir pāri par 40," atklāja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas psihiatre, psihoterapeite Ilze Mežraupe, kura Bērnu psihiatrijas klīnikā vada ēšanas traucējumu programmu.

Pacientu skaits var šķist neliels, taču ārste uzsvēra – lielākā daļa ārstējas ambulatori. Bērnu psihiatrijas klīnikā nonāk tikai bērni ar vissmagākajiem ēšanas traucējumiem: ja bijis ļoti liels un straujš svara zudums, ja pusaudzis vispār atsakās ēst vai vairākas reizes dienā sev izraisa vemšanu. Piemēram, mēneša laikā zaudēti 10 kilogrami ir ļoti daudz.

Kāpēc lai bērni vēlētos tā notievēt?

Tas, kāpēc bērni vēlas būtiski notievēt, saistīts ar neapmierinātību ar savu ķermeni. "Nepatīk. Uzskata sevi par resnu. Interesanti, ka lielākoties šie bērni nebūt nav pat apaļīgi. Tās ir parastas tīnītes, pusaudzes, meitenes pārsvarā.

Tie ideāli, ko viņas saskata, kādas viņas vēlētos būt, ir fotošopētās tiktoka meitenes.

Kas mums rada bažas un ar ko mēs bieži sastopamies, – tie ir sportojošie jaunieši, piemēram, mums ir daiļslidošanas meitenes, no mākslas vingrošanas, no karatē, kur, lai tikai nepārietu uz nākošo svara kategoriju, treneri iesaka novājēt, un vecāki to akceptē. Ja sacensības ir piecreiz gadā, tad piecreiz pa pieciem kilogramiem novājēt… Tā ka tā pieaugušo pasaule jau nav īsti normāla," skaidroja Mežraupe.

Ja sākas ēšanas traucējumi, bērna domāšana koncentrējas uz to, ka viņš būs laimīgs tikai tad, ja būs tievāks, vēl tievāks. Un nav robežas, pie kuras iespējams apstāties. Tievējošās pusaudzes tā arī sakot: arī tad, kad beidzot svēršu 37 kilogramus, tik un tā gribēšu būt vēl tievāka.

Vēl viena raksturīga iezīme ir perfekcionisms. To izcēla bērnu psihiatrijas studiju ceturtā gada rezidente Kristīna Mackeviča, kura pētījusi un analizējusi datus par Bērnu psihiatrijas klīnikas pacientiem ar uztura traucējumiem. "Mēs vērtējām arī perfekcionisma iezīmes. Lielākajai daļai – vairāk nekā 80 % – bija šīs iezīmes, ka meitenes ir perfekcionistes.

Viņas grib būt pirmās – ne tikai skolā, bet arī sportā un vienaudžu vidū, un citās aktivitātēs. Arī novājēšanā. Ciparu skaitīšanā.

Pacientes stāsta: ja ierauga vismaz 100 gramus mīnusā, ir eiforija un prieks; tas ir apliecinājums, ka tā tikai jāturpina uz priekšu," atklāja Mackeviča.

Slimību visbiežāk pamana ārsti

Bērni tievējot vēlas būt pamanīti, uzklausīti, pieņemti un mīlēti, uzsvēra abas ārstes.

To, ka ir problēmas, visbiežāk pamana bērnu ginekologi vai ģimenes ārsti, retāk – vecāki. Pieaugušo vidū un sabiedrībā kopumā joprojām ir maz zināšanu un daudz aizspriedumu par ēšanas traucējumiem.

"Diemžēl prakse ir tāda, ka daudzi vecāki kautrējas par kaut ko tādu runāt, jo sabiedrība diezgan bieži nosoda tādus vecākus un tādas ģimenes, kurās ēšanas traucējums ir radies. Bet nav ko kautrēties – tā ir slimība, un tā ir jāārstē," norādīja pērn augustā izveidotās biedrības "Ēšanas traucējumi – palīdzība un atbalsts" līdzdibinātāja Maija Petruse.

Jaunā biedrība sev nospraudusi mērķus ne vien sniegt atbalstu vecākiem un bērniem, bet arī vēlas panākt izmaiņas izglītības procesā, lai, stundās runājot par uzturu, pieminētu ne tikai kaloriju skaitīšanu, bet arī to, cik bīstama tā var izvērsties.

Pieejams konsultāciju tālrunis

Ārstēšanās ir ilga. Reti kurš pacients ir vesels jau pēc sešus mēnešus garā terapijas kursa.

Vienam tie ir divi, citam – trīs, kādam – vēl vairāk gadu, kuros no pusaudža jau pārtop par pieaugušo. Šajā procesā milzīga loma ir ģimenei – vecākiem jānoliek malā citi pienākumi, lai glābtu savu bērnu.

Taču vispirms jāvēršas pie kvalificēta speciālista. Šim nolūkam Bērnu psihiatrijas klīnikā izveidots speciāls konsultāciju tālrunis, kas atrodams vietnē "Anoreksija.lv".

"Šobrīd, lai atrisinātu šo jautājumu, ka bērniem ar ēšanas traucējumiem būtu ilgstoši kopējā rindā jāgaida bērnu psihiatra konsultācija un pa to laiku traucējumi pastiprinās un riski paaugstinās, mēs ieviesām speciālu kontakttālruni, pie kura atbild speciāli apmācīta medmāsa un uzdod arī attiecīgi jautājumus vecākiem vai citiem ārstiem, citiem speciālistiem, kuri ir informēti par šo iespēju. Un informē par konkrēto gadījumu, lai noskaidrotu, cik ātri vajadzētu noorganizēt palīdzību," pastāstīja psihiatre Ilze Mežraupe.

Tālrunis darbojas katru dienu; vēlamais zvanīšanas laiks ir no plkst. 14 līdz 16. Ārsti kopā ar medicīnas māsām izvērtē iegūto informāciju un lemj, ko darīt. Ir gadījumi, kad bērns uz uzņemšanas nodaļu jāved nekavējoties, citreiz var pagaidīt līdz nākamās dienas rītam, vēl citos gadījumos, kas nav tik steidzami, konsultāciju var pagaidīt ilgāk.

Bērnu psihiatrijas klīnikā sadarbībā ar interneta vietnes "Anoreksija.lv" veidotājiem divreiz mēnesī tiek rīkotas arī atbalsta grupu sanāksmes vecākiem, kuru bērniem ir ēšanas traucējumi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti