Skolotāja arbūzu audzēšanu izvēlējusies kā vasaras brīvlaika aizpildījumu, bet nākotnē cer, ka tas būs arī neliels bizness. Vidzemē, kur nav labvēlīgākais klimats šiem dienvidniekiem, arbūzi izaug sulīgi un saldi. „Nu, lūk smukulīši – kādi astoņi, desmit kilogrami,” saka Ābeltiņa.
Tatjanas Ābeltiņas diezgan palielajā arbūzu laukā tie izauguši visai prāvi, protams, sava loma te ir arī karstajai vasarai. Tieši saule un tās siltums ir galvenais dzinulis arbūzu augšanai.
Ja arī arbūzus Vidzemes pusē audzē, tad lielākoties tikai dažus stādus un tikai savam priekam, bet Tatjana noriskējusi sastādīt pat vairākus simtus stādu un par ražu sūdzēties nevar. „Raža ir attaisnojusi sevi. Mazliet pat vairāk nekā gaidīju,” atzīst Ābeltiņa.
Arbūzi ir dzelteni, oranži, rozā un sarkani, ar sēklām un bez sēklām. Kopumā izmēģinātas 12 arbūzu šķirnes, bet kā stāsta saimniece, par divām jau ir skaidrs, ka tās vairāk neaudzēs.
Tatjana atzīst, arbūzu audzēšana gan šogad ir vairāk kā eksperiments, lai saprastu, ko šie augi vēlas un kā tie jūtas Vidzemes klimatā. Visas savas atziņas Tatjana apkopo arbūzu dienasgrāmatā, un viena no tām, ka arbūziem nav tīkams vējš. „Arbūzs neprasa sevišķi daudz rūpju, taču viņam patīk, ka viņus apčubina,” norāda Ābeltiņa.
Ikdienā Tatjana ir skolotāja Druvienas pamatskolā un arbūzi tad arī izraudzīti vasaras brīvlaika nodarbei. Pati skolotāja joko, ka ziemā viņas aprūpē ir bērni, vasarā – arbūzi, un abi ir jāaprūpē kā bērni. Arbūzu audzēšana Latvijā ir izaicinājums.
Uz tirgu gan vēl arbūzi nav vesti, bet jāteic, garāmbraucējus jau tie ir iekārdinājuši.
Šovasar arbūzu audzēšana bija kā izmēģinājums, kas pateicoties vasarai arī izdevās. Tatjana iecerēs ir vēl gadus divus trīs paeksperimentēt un tad nopietnāk pievērsties arbūzu audzēšanai, bet arī nākošgad jau ir nolemts tos stādīt lielākā platībā.
