Kādas ir izmaiņas slimnīcas darbā?
Viss ir citādāk nekā citus gadus gripas epidēmijas uzliesmojuma laikā. Un ar "citādāk" es domāju - nopietnāk. Izskatās, ka daudz nopietnāk. Mani pārsteidz tas, ka cilvēkiem, lasot viltus ziņu informācijas lavīnas, neienāk prātā vai viņi nepamana, ka tās ir ļoti atšķirīgas un reizēm pat diametrāli pretējas.
Visbīstamākie no patērētāju vidus, manuprāt, ir sazvērestības teoriju piekritēji un atšifrētāji. Tā vietā, lai apzinātos to, ka sevi ir jāpasargā un tādējādi pasargājam arī citus, tostarp savus tuviniekus, viņi prāto, vai slimība eksistē.
Intensīvās terapijas nodaļās nav tikai gados veci cilvēki. Tur ir arī gados jauni un šķietami spēcīgi, kuri krituši par upuriem savai vai apkārtējo bezatbildībai. Redzu, ka tas ir kaut kas bīstams, un ir jāizmanto visas iespējas sevi pasargāt. Tādu iespēju katram cilvēkam ir daudz. Esmu arī runājis ar dažiem kolēģiem, kas to jau izslimojuši. Nekas tamlīdzīgs līdz šim nav piedzīvots, un tas liecina, ka tas ir kaut kas daudz bīstamāks par to, ko zinājām līdz šim. Vārdu sakot, mums darbā viss ir pamatīgi pārkārtots un ikdiena izskatās pavisam citādi kā pirms mēneša.
Kā bija gripas epidēmijas laikā citus gadus?
Gripas slimniekus parasti neliek intensīvajā terapijā, kas nozīmē, ka slimnieka stāvoklis ir stabils. Līdz ar to galvenā slodze ir parastajām nodaļām, pacienti ir nomodā un elpo paši. Taču tagad Covid-19 laikā ir pilnas visas intensīvās terapijas nodaļas, kur pacienti ir iemidzināti un elpo ar mākslīgās ventilēšanas palīdzību, jo paši nespēj plaušas pietiekami apgādāt ar skābekli. Līdz ar to ir apdraudēta citu orgānu darbība.
Mūsu operāciju bloks ir pārkārtots un aprīkots intensīvās terapijas vajadzībām. Personāla sadale notiek citādi nekā ierasts, mēs tiekam nozīmēti palīgā intensīvās terapijas personālam. Personāls ik pa divām stundām mainās, jo, uzvelkot pilno PPE (personal protection equipment – personiskās aizsardzības ekipējums) ilgi nevar izturēt.
Visas plānveida operācijas ir apturētas, izņemot steidzamās vēža slimniekiem. Tās ir pārceltas uz citu mūsu slimnīcu Londonā. Pārvietošanos mūsu slimnīcā stingri kontrolē, jo tā sadalīta zonās – “Covid” un “Covid Free”.
Testus personālam šobrīd veic tiem, kuriem ir simptomi. Daudzi ir neapmierināti, bet es domāju, ka tas ir pareizi, jo negatīvs rezultāts šodien negarantē, ka cilvēks nevar inficēties rīt.
Tāpēc personāls, atkarībā no situācijas, izmanto dažādu veidu PPE un ievēro visus citus piesardzības pasākumus.
Kādi tie ir?
Pastiprināta personālā higiēna un komunicēšanas ierobežojumi. Bet ir arī patīkamais, piemēram, ēdināšanas uzņēmums “Leon” katru dienu nes pusdienas un sviestmaizes. Vēl esmu diezgan apmierināts, ka man no maija mainīs dežūras. Vairs nebūs jāstrādā no 8.00-17.00, bet gan no 8.00-20.30. Tādējādi es nedēļas stundu normu izpildīšu ātrāk, un man tiks papildu brīvas dienas. Nemaisīšos pa hospitāli, bet būšu mājās, līdz ar to samazināsies arī inficēšanās risks.
Vai pašam ir veikts Covid-19 tests, ņemot uztriepi no rīkles un deguna?
Ja man būtu simptomi, tad mani nekavējoties noņemtu no trases un aizsūtītu uztaisīt testu. Būtu jāizolējas uzreiz, negaidot rezultātu. Ja simptomi parādās mājās, es par to paziņoju uz darbu un zvanu 111, kuru gan esot ļoti grūti sazvanīt. Lai ko kurš nerunā un lai kādi nebūtu viedokļi, viens ir skaidrs – Apvienotā Karaliste šāda mēroga problēmai nebija gatava. Turklāt situāciju pasliktināja valdības lēnā reakcija.
Attiecībā uz antivielu testiem, es personīgi uz tiem nepaļaujos simtprocentīgi, jo šodien pilnīgas garantijas nav nekam, lai gan anotācijas bieži apgalvo, ka ir. Protams, tie, kas pārdod visas šīs preces, tās reklamē un slavē. Bet ar to neaicinu nevienu no tiem atteikties, ja ir vēlme un iespējas to veikt.
Vai slimnīcā aizsarglīdzekļu pietiek?
Pašlaik pietiek, bet visu laiku atgādina lietot apdomīgi. Man tie jāvelk atkarībā no tā, ko es daru. Ja eju iekšā operāciju zālē, tad jāvelk pilns ekipējums neatkarīgi no tā, vai pacients ir Covid-19 pozitīvs vai negatīvs. Tāpat jāvelk, ja ejam iekšā intensīvās terapijas nodaļā, kas šobrīd ir slēgtā zona, tur iekļūst tikai stingri ierobežots personāla skaits.
Visur citur nodaļās jāvelk parastās maskas. Operācijas šobrīd taisam tikai piecās zālēs – Covid-19 pozitīvajiem un Covid-19 negatīvajiem katram pa vienai zālei neatliekamajiem traumu gadījumiem un pa vienai zālei visām citām specialitātēm. Vēl viena zāle atdota dzemdību nodaļas Covid-19 pozitīvajām pacientēm, kam paredzēts ķeizargrieziens. Pārējās desmit operāciju zāles un mūsu departamenta pēcoperāciju palātas atdotas intensīvās terapijas vajadzībām. Vēl turpina piegādāt nepieciešamās ierīces gadījumam, ja būs jāizmanto papildus kapacitāte, kas vēl ir.
Pilnais aizsargaprīkojums ir neērts ne pa jokam! Ir grūtāk elpot, uz priekšautiem jāraksta vārds un kas tu esi, jo atpazīt pat savus kolēģus, ar ko ikdienā strādā, ir grūti. Taču kopumā sūdzēties nevar, jo visa pietiek.
Brīnījos, kādēļ televīzijas sižetos ķīniešiem muguras aprakstītas, tagad zināšu, tur norādīti vārdi. Vai aizsargtērpu pēc lietošanas met ārā?
Jā. Jauns komplekts jāvelk katru reizi, kad nopietnas vajadzības dēļ jāpamet īpašā Covid-19 zona un pēc mirkļa jāiet atpakaļ. Tāpēc mums pieprasa būt pašdisciplinētiem un sagatavoties tā, lai, ieejot uz divām stundām, nav jānāk ārā. Ja ko vajag papildināt no zonas ārpuses, tad ir cilvēki, kas pa iekšējo radio saņem pasūtījumu un piegādā nepieciešamo. Ļoti daudz komunikācijas notiek pa radio.
Britu veselības ministrs piekodināja, lai izmanto aizsardzības ekipējumu atbildīgi. Domājams, ka to lieto tikai pēc nepieciešamības, vai tad vienlaicīgi var uzvilkt vairākus aizsargkomplektus?
Fiziski var, bet nav tādas vajadzības. Tāpēc arī ir jāpašorganizējas tā, lai, pilnībā pasargājot sevi, izmantotu tikai nepieciešamo daudzumu komplektu.
Kā kolēģiem, kuriem konstatēts koronavīrusa, veicās ar tā uzveikšanu?
Mani kolēģi to vienkārši pārslimoja tāpat kā parasto gripu, tikai ar atšķirīgiem, smagākiem simptomiem. Par laimi, nevienam nevajadzēja hospitalizāciju un mākslīgo ventilēšanu. Vairums ir atgriezušies darbā. No man zināmajiem kolēģiem vēl divi ir mājās. Taču vīruss vēl nav pilnībā izpētīts, un līdz ar to nav arī viennozīmīgi skaidra ārstēšana. Turklāt cirkulē arī versijas, ka vīruss nepārtraukti maina savu ģenētiku, kas arī kavē tā izpēti.
Veselības aprūpes darbinieki Apvienotajā Karalistē tiek īpaši slavēti par drosmi un pašaizliedzīgo darbu, lielveikali pat cenšas atvieglot ikdienas iepirkšanos, izsludinot īpašu laiku tieši „key workers” – cilvēkiem, bez kuriem tagad nevar iztikt. Vai sanāk izmantot īpašās priekšrocības? Vai pašam ir bail saslimt?
Iepirkšanās priekšrocības gan neizmantoju. Nevaru tik agri izkasīties no mājas, kad brīva diena! Droši vien, ka zināms stresiņš par iespēju saslimt ir, bet nav laika īpaši par to domāt. Bez tam, smadzenes ir iestellētas pēc principa “ ir tā, kā, ir, un ko varu darīt, lai pasargātos“.
Vieglu stresa devu darbā gaisā jūt, un krietni sakāpinātu mobilizācijas atmosfēru arī. Taču ir patīkami, ka
katru ceturtdienu pulksten astoņos vakarā cilvēki pa logiem un ārpusē pie mājām aplaudē visiem tiem, kuri nevar sēdēt mājās, un tādējādi sevi pakļauj riskam inficēties. Tas dod apziņu, ka sakarīgi domājošo ir daudz vairāk kā “kovidiotu”.
Vai par tuviniekiem un draugiem Latvijā sirds mierīga?
Protams, nedaudz uztraucos, tomēr paļaujos uz viņu veselo saprātu. Turklāt maniem tuviniekiem ir iespēja aizbraukt uz laukiem, kur vismaz nav jāsēž četrās sienās. Par to, kā Latvijas mediķi cīnās ar sērgu, neko daudz nezinu. Toties zinu, ka, līdzīgi kā šeit, arī Latvijā ir savi “kovidioti”. Vēl nesaprotamāk man tas ir tāpēc, ka mūsu nav tik daudz. Ja Ķīna pāris desmitus tūkstošu mirušo tikpat kā nejūt un nācijai tas ir tikai skaitlis, tad Latvija ir pilnīgi citā situācijā. Es nepārvarami gribu, lai cilvēki Latvijā draudzējas ar galvu vairāk kā citur.
