Biologs Pēteris Evarts tikai pēdējo gadu laikā vien, pētot situāciju Latgalē, ir atklājis četras jaunas augu sugas. Tas dabā notiek nepārtraukti, atzīst viņa kolēģis DU Sistemātiskās bioloģijas institūta vadošais speciālists Maksims Balalaikins, un Latvijai ir savs atskaites punkts, no kā tas tiek datēts. Invazīvās gan augu, gan dzīvnieku sugas ir tās, kas jau apdraud mūsu dzīvo vidi un mūsu pašu sugas, un nodara lielu kaitējumu.
„Šī problēma skar ne tikai Latviju, bet arī Eiropu kopumā , un tiek radīti milzīgi zaudējumi arī tautsaimniecībai, ieskaitot lauksaimniecību un mežsaimniecību - veidojas arī kaitējums dzīvajai dabai: invazīvie organismi pāriet dabiskos biotopos, izspiež no tiem vietējos un zūd līdzsvars ekosistēmā," uzsver biologs Maksims Balalaikins.
Tādi piemēri ir redzami arī dzīvnieku pasaulē - bruņurupuču, gliemežu, kaut vai kažokādas zvēru savvaļas vidū -, stāsta biologs Uldis Valainis:
„Izplatīties ši suga sākusi no zvēraudzētavām un rezultāts ir tāds, ka vietējā suga ir uz iznīcības robežas, un tādu piemēru ir daudz."
Tas pats ir arī augu valstī. Turklāt, salīdzinoši ar kaimiņiem lietuviešiem, kur ir oficiāli definētas 14 šādas agresīvas tikai augu sugas, Latvijā pagaidām par kaitīgu atzīta tikai viena, uzsver biologs Maksims Balalaikins:
„Kaimiņos Lietuvā ir oficiāls saraksts ar invazīviem organismiem, kurā ir 14 augus sugas un vairākas dzīvnieku sugas. Mūsu valstī ar Ministru kabineta noteikumiem ir noteikta viena suga – Sosnovska latvānis, kas ir atzīmēta kā invazīva un uz to attiecas dažādi ierobežojumi."
Taču tas nebūt gan nenozīmē, ka arī pie mums nav sastopami tie kaitēkļi, kas jau iedzīvojušies kaimiņos. Mereti, tiecoties pēc skaistuma, cilvēki ieved jaunas sugas, taču neparedz turpmākās sekas, ar ko jau šodien var saskarties Latvijas dabā, atgriežoties no ekspedīcijām.
Šobrīd kopīgā projektā ar Lietuvas Šauļu Universitātes kolēģiem Latgales zinātniekiem ir būtiski pētīt, kā ievestās svešās sugas ietekmē mūsu vidi un pats galvenais - cīnīties ne tik daudz ar sekām, kā ar tagadnē un nākotnē notiekošo, lai laicīgu atrastu metodes un nepieļautu jelkādu bīstamu sugu izplatību, uzsver Uldis Valainis.
Pētniecība notiks ar ERAF finansiālo atbalstu, un Latgales un Lietuvas zinātnieki plāno šiem mērķiem ziedot visu nākamo gadu.
