Latgales un Lietuvas zinātnieki kopīgi sāk cīņu ar invazīvajām sugām

Pēdējos gados mūsu vidē  parādās arvien jauni dzīvnieki, augi, kukaiņi un dažādi citi dzīvnieku un augu valsts pārstāvji, kas iepriekš nav Latvijā mituši un kuri nāk no citām valstīm un  teritorijām. Bieži vien tie nenodara nekādu kaitējumu mūsu apkārtnei, jo nespēj izdzīvot un piemēroties Latvijas laikapstākļiem, bet klimata izmaiņu dēļ arvien vairāk šie svešie augi un dzīvnieki nodara kaitējumu ne tikai piemājas dārziņos, bet arī lielās lauksaimniecības teritorijās. Šie faktori arī mudināja Daugavpils Universitāti (DU) un  Šauļu Universitāti Lietuvā uzsākt jauna projekta īstenošanu, lai gan pētītu šo  invazīvo  sugām izplatību un ietekmi uz lauksaimniecību  un dabas resursiem, gan lai izstrādātu metodes, kā ar šo ļaunumu cīnīties.

Biologs Pēteris Evarts  tikai pēdējo gadu laikā vien,  pētot situāciju Latgalē, ir atklājis četras jaunas augu sugas. Tas dabā notiek nepārtraukti, atzīst viņa kolēģis DU Sistemātiskās bioloģijas institūta vadošais speciālists  Maksims Balalaikins, un Latvijai ir savs atskaites punkts, no kā tas tiek datēts. Invazīvās gan augu, gan dzīvnieku sugas ir tās, kas jau apdraud mūsu dzīvo vidi un mūsu pašu sugas, un nodara lielu kaitējumu.

„Šī problēma skar ne tikai Latviju, bet arī Eiropu kopumā , un tiek radīti milzīgi zaudējumi arī tautsaimniecībai, ieskaitot lauksaimniecību un mežsaimniecību  - veidojas arī kaitējums dzīvajai dabai: invazīvie organismi pāriet dabiskos biotopos, izspiež no tiem vietējos un zūd līdzsvars ekosistēmā," uzsver biologs Maksims Balalaikins.

Tādi  piemēri ir redzami arī dzīvnieku pasaulē - bruņurupuču, gliemežu, kaut vai kažokādas zvēru savvaļas vidū -, stāsta biologs Uldis Valainis:

„Izplatīties ši suga sākusi no zvēraudzētavām un rezultāts ir tāds, ka vietējā suga ir uz iznīcības robežas, un tādu piemēru ir daudz."

Tas pats ir arī augu valstī.  Turklāt, salīdzinoši ar kaimiņiem lietuviešiem, kur ir oficiāli definētas 14 šādas agresīvas tikai augu sugas, Latvijā pagaidām par kaitīgu atzīta tikai viena,  uzsver biologs Maksims Balalaikins:

„Kaimiņos Lietuvā ir  oficiāls saraksts ar invazīviem organismiem, kurā ir 14 augus sugas un vairākas dzīvnieku sugas. Mūsu valstī ar Ministru kabineta noteikumiem ir noteikta viena suga – Sosnovska latvānis, kas ir atzīmēta kā invazīva un uz to attiecas dažādi ierobežojumi."

Taču tas nebūt gan nenozīmē, ka arī pie mums nav sastopami tie kaitēkļi, kas jau iedzīvojušies kaimiņos. Mereti, tiecoties pēc skaistuma, cilvēki ieved jaunas sugas, taču neparedz turpmākās sekas, ar ko jau šodien var saskarties Latvijas dabā, atgriežoties no ekspedīcijām.

Šobrīd kopīgā projektā ar Lietuvas Šauļu Universitātes kolēģiem Latgales zinātniekiem ir būtiski pētīt, kā ievestās svešās sugas ietekmē mūsu vidi un pats galvenais - cīnīties ne tik daudz ar sekām, kā ar tagadnē un nākotnē notiekošo, lai laicīgu atrastu metodes un nepieļautu jelkādu bīstamu sugu izplatību, uzsver Uldis Valainis.

Pētniecība notiks ar ERAF finansiālo atbalstu, un Latgales un Lietuvas zinātnieki  plāno šiem mērķiem ziedot visu nākamo gadu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti