Ar šo gadu Āfrikas cūku mēra skartajā teritorijā ārkārtas situācija ir atcelta, attiecīgi ieviesti atvieglojumi medībām, tomēr tie nav tik būtiski, un medības tiek kontrolētas, par jauno procedūru stāsta Dienvidlatgales virsmežniecības medību inženieris Viesturs Arbidāns:
„Ar ikreizēju mutisku saskaņojumu drīkst medīt lūšus un vilkus dzinējmedībās, bet ar ikreizēju rakstisku atļauju, izvērtējot dažādus lietderības apsvērumus, arī pārnadžus – mežacūkas un briežus. Āfrikas cūku mēra draudi nav beigušies, beidzies tikai arkārtas situācijas izsludināšanas termiņš.”
Ne visi mednieki ar to ir mierā, īpaši dzinējmedību piekritēji, analizējot situāciju Latgalē, atzīst Latvijas mednieku savienības Dienvidlatgales reģiona vadītājs Egils Rūtiņš.
Tik strikti ierobežojumi, kādus Āfrikas cūku mēra dēļ piedzīvojuši un joprojām piedzīvo šīs slimības skartajā zonā esošie mednieki, ir kas jauns, ar sarūgtinājumu stāsta mednieks ar lielu pieredzi, mednieku kluba „Nīcgales akmens” vadītājs Anatolijs Reliņš, kurš medī jau 55 gadus. Pēc viņa domām, sankcijas nav pārdomātas un nesīs tikai postu, īpaši raugoties uz dabas apstākļiem mežos.
„Aizliegt dzinējmedības nevajadzēja. Varbūt varēja kaut ko ierobežot, bet tagad… (..) Problēma ir nomedīt staltbriežus. Ja mēs tos nenomedīsim, mežā jaunaudzēs būs postījumi, tie ir jau tagad,” spriež Reliņš.
Līdzīga situācija ir arī ar mežacūkām, to skaits ar dzinējmedību ierobežojumu var pieaugt, stāsta Anatolijs Reliņš, attiecīgi augs arī Āfrikas cūku mēra izplatība.
Pirms dažām dienām Valsts meža dienests klāt pie tām teritorijām, kur jau bija dzinējmedību ierobežojumi, ir noteicis vēl jaunas platības, tie ir 12 riska zonā esoši pagasti Latgalē un Vidzemē. Līdz šim kopumā Āfrikas cūku mēris Latvijā ir konstatēts 219 mežacūkām 34 pagastos.
