Latgalē uzņēmējiem paipalu audzēšana iet no rokas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Rēzeknes novada zemnieku saimniecība “Lapsiņas” savu paipalu ganāmpulku gada laikā vien spējusi palielināt līdz pat 1000 putniem. Pašlaik viņi ar paipalu olām apgādā arī vietējās skolas, popularizējot tās kā veselīga uztura sastāvdaļu.

Te esot mazāki putniņi, kuri vēl oliņas nedēj, tiem esot vien divas nedēļas, blakus izgaismotā un apsildāmā kastē atrodas vēl mazāki putnēni - tā ar kādas nelielas telpas apskati savas paipalu fermu izrādīšanu uzsāk Ivans un Ingrīda Kornutas. Viņi kā pirmo un pagaidām vienīgo šāda veida putnu audzētavu Rēzeknes novadā Saakstagala pagasta zemnieku saimniecība “Lapsiņas” izveidojuši vien pirms gada.

“Paipaleņom ir vajadzeiga ļūti silta telpa, ja ir auksta telpa, ji it būjā, turam 20 grādus, a mozeņi ka pīdzimst - jim vispor vajag 35 grādus, ir ļūti siltummiļi,” stāsta Ingrīda. Viņa atklāj, ka šobrīd saimniecībā bez mazajiem putniņiem, kas nesen izšķīlušies, tiek turētas no 900 līdz 1000 dējējvistiņu. “Putneņi var dēt godu, tagad jau mes jiutam, ka tī kas miusim beja pirmī, jau soc tai rešok dēt, bet tai normāli ir kotru dīnu ūleņa, a tagad var byut trejos dīnous ūleņa, tai ka jomaina byus, i vot mes jau izperinuojom sev jaunū paaudzi, nu varbyut mienesī mes pa 500 putneņu izperinojam.”

Bet sākuši savu paipalu fermu Kornutu saime vien ar 20-30 vistiņām:  “Suokom poši nu ņiko, naudeņu najāmam, kredītus ņikaidus, kaut kai variejam sovim spākim. Nu, mes jau ļūti daudz informacejas smeļamēs internetā, vajadzieja suokt nu būreišim, meisatruojam būreišus poši, dzidnuotovas, bet drusceņ jau pašpikuojam internetā. - Cik tad dīnā īzanokās jiusim tū ūlu? - Kaidu 300 – 400.”

Mazās oliņas, kas sver vien 12 gramus, esot gana vērtīgas un šobrīd saimniecība tās realizē, ne vien pārdodot privātpersonām, bet arī piegādājot skolām.

"Nu sokuma beja kai beja ar tu realizācieju, bet arvīn ar laiku cilvāki suoka saprast, ka ir tišom lobas vierteigas un veseleibai, taidi vacuoku godu cilvāki ļūti jam,” saka saimniece.Par mazo paipalu vistiņu vēl mazāko olu vērtību ir jau pārliecinātas arī vairākas sadarbības iestādes.

“Daudz nāsom puorlicinojušs, bet dažas asom, tepat miusu Sakstagola Joņa Klīdzieja pamatškolas direktore miusim ļūti taida progresīva, arī Ružinas internātskūla, paldis tam direktoram, arī riupejās par bārnim, pierk regulāri ūleņas. Bet puorejī pagaidam vel dūmoj, ir daudz tai privātūs klientu - ir restorāns Riezeknē Rozāleja, nu i cilvākim kurim veseleibas problemas.”

“Nu mēs esam laikam tie pirmie, kas izmēģināja, tas bija kaut kas savādāks, interesants priekš bērniem, sākumā mazie nesa pat saujiņās, neēda skolā, nesa uz mājām, ļoti patika. Mēs pat izdomājām šo nosaukumu blakus tam, ka mēs piedalāmies „Skolas auglī”, „Skolas pienā”, mums radās – „Skolas oliņa”,” stāsta Sakstagala Jāņa Klīdzēja pamatskolas direktore Silvija Freiberga. “Protams, tas ir varbūt darbietilpīgs process, jo viņas ir jāizvāra, jāiedod tiem bērniem, bet tas ir tā krāsaini, pavasarīgi un kaut kas interesants. Lai nevajadzētu banānu ēst, banānu sieriņu, - apnīk, mēs ņemam oliņas, lai būtu kaut kas savādāks, dažādot bērniem to ēdienkarti.”

Vaicāti par nākotnes plāniem, Rēzeknes novada paipalu fermas īpašnieki Ivans un Ingrīda Kornutas norāda vēl uz kādu divreiz lielāku telpu, kur nākotnē domāts mazo putnu fermu paplašināt, cerot uz vēl lielāku olu noietu izglītības iestādēs. Tāpat plānots putniem vasarā veidot aploku arī ārā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti