Uz jautājumu vai paši viņi ir laimīgi, laimes pētnieki skaļi smejas. Ksavje Lands, filozofijas docētājs Kopenhāgenas universitātē, un Meiks Vikings, Laimes pētījumu institūta direktors, nav komēdiju aktieri vai kādas nezināmas formulas zinātāji, kas katram satiktajam ļautu justies labi. Viņi nodarbojas ar apjomīgu datu salīdzināšanu, uz kā pamata var runāt par laimes zinātni.
Meiks: Ir dažas lietas, kas būtiski ietekmē laimes sajūtu. Svarīgas sociālās attiecības. Laimi ietekmē ietekmē gan veselība un darbs, gan draudzības saites. Tomēr būtībā cilvēki ir laimīgi, ja viņi ir apmierināti ar savu sociālo stāvokli: sievu, bērniem, draugiem.
Ksavje: Tāpat arī svarīga ir personīgā brīvība, kas ir gan darbā, gan privātajā dzīvē. Svarīgi, lai darbā mums ir brīvība izvēlēties un rīkoties. Bet ir arī lietas, kas būtiski pasliktina laimes sajūtu, liek cilvēkiem justies ļoti slikti un viena no tām ir materiālie labumi. Pētījumi rāda, ka dzīšanās pēc zīmoliem, naudas un pārāk daudz darba neļauj justies laimīgam. Nauda ir svarīga, jo ļauj nedzīvot trūkumā, nopirkt sev māju un audzināt bērnus, bet pēc zināma līmeņa sasniegšanas, tā vairs nespēj dot laimi.
Kā norāda Meiks un Ksavje, tad svarīgi, lai cilvēki saprot gan lietas, kas tiem liek justies labāk, gan arī spēj savienot tās ar dzīves lielajiem mērķiem. Tas nozīmē gan atļaut sev nedēļas nogalēs visu dienu gulšņāt, bet arī nokārtot eksāmenus, pieņemt izaicinājumu darbā un attīstīt sevi un tuvoties saviem mērķiem. Tam visam varētu traucēt sociālie tīkli, kas rada sajūtu, ka citu dzīvē ir tikai veiksmes, kamēr paša dzīvē redzami arī kritieni.
Ksavje: Strādājiet darbus, kas jūs izaicina un ļauj attīstīties. Tāpat arī nodarbojoties ar mākslām un ar labdarību. Un nedomājiet pārāk daudz par to, ko par jums saka citi. Jūs vienmēr atradīsiet kādu, kam ir vairāk naudas, vairāk draugu, vairāk automašīnu, lielāka māja. Labāk fokusējieties uz savu dzīvi un palīdzību citiem. Pavadiet laiku ar saviem tuvajiem un ģimeni.
Laimes pētniecības pamatā ir milzīgs apjoms ar datiem. Tā bieži izmantotais Eiro barometrs ļauj salīdzināt miljoniem cilvēku noskaņojumu un sajūtas. Pētot šo laimi, ilgtermiņā pētnieki seko līdzi cilvēku sajūtām. Kā norāda eksperti, tad laimes klātbūtnei cilvēku dzīvē aizvien lielāku nozīmi piedēvē dažādas pasaules valstīs un tai skaitā to pēta arī OECD.
Meiks: Kad tika pirmo reizi teiksiet, ka depresija un stress vai nemiers ir psihiska saslimšana, daudzi domāja, ka tam nav pamatojuma. Bet laimes zinātne ir jautājums par to, kā mēs kā indivīdi jūtamies. Domāju, ka pēc laika šī lieta iegūs ļoti plašu popularitāti.
Ksavje: Mēs esam no socioloģijas, filozofijas, ekonomikas un citām jomām. Laimes pētnieki ir zināmi visā pasaule, tiek strādāts pie nopietniem darbiem, analizēti dati un statistika. Jau tagad laimes zinātne ir ļoti populāra. Būtiskākais jautājums ir par to, kad cilvēki no tiesas laimei pievērsīs nopietnu uzmanību.
Jautāju arī pētniekiem cik laimīgi viņi paši jūtas. Skalā no 0 līdz 10 abi deva ļoti augstus vērtējumus 10 un 9. Tomēr norādīja, ka laimes sajūta ir lieta, par ko jādomā katru dienu, par ko jācīnās.
