Vienoties un stāstīt vecākiem
Vecākiem ar bērnu ir jāvienojas par noteikumiem komunikācijā ar svešiem pieaugušajiem. Jāpastāsta, ka bērns viens pats nedrīkst iet līdzi pieaugušajiem, kas nav pazīstami. Tāpat jāmāca piezvanīt un pabrīdināt vecākus par iepriekš neplānotu došanās kaut kur.
Turklāt būtiski arī tas, lai bērns par piedzīvotajām riskantajām situācijām pēcāk pastāstītu vecākiem, saka Valsts policijas Rīgas Nepilngadīgo prevencijas nodaļas speciālists Gvido Stonis.
Bet nesabiedēt no pasaules
“Šis ir katra vecāka liels izaicinājums - atrast līdzsvaru, kā sniegt informāciju. Un mēs katrs gribam, lai bērns sajūtas pasaulē kā drošā vidē, kur var uzticēties pieaugušajiem, bet arī nenobiedēt, ka visi nāks klāt un ir ļauni,” saka Līga Redliha, centra “Dardedze” psiholoģe.
Lai gan svešinieki dažkārt var nodarīt kaitējumu, viņi var sniegt arī palīdzību, piekrīt Saeimas deputāta Ilze Viņķele. “Ja [bērns] jūt, ka draud briesmas, tad drošāk ir vērsties pie sievietēm, vecākiem cilvēkiem, skriet, kliegt, pievērst uzmanību. Tas arī ir jāmāca. Jo, ja mēs sabaidām, tad bērna spēju uzticēties pieaugušajiem var satraumēt.”
Pašiem savs eksperiments
Līdzīgi kā LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens", tā arī vecāki var uztaisīt mazu eksperimentu, pārbaudot, kā bērns reaģē uz svešinieku vilinošiem piedāvājumiem.
“Te svarīgi, vai bērns atnāks pie vecāka, vai vakarā stāstīs. Tas ir pats būtiskākais - pat ja viņš neaizies līdzi, vai viņš vispār ir atpazinis risku un nodod šo informāciju vecākiem, kā viņi iepriekš bija vienojušies,” saka policijas speciālists Gvido Stonis.
Slepenā parole
Ar bērniem var norunāt kādas paroles, kā var atpazīt svešus cilvēkus, kuriem drīkst uzticēties. Tas noder gadījumiem, ja patiesi vecākam nākas lūgt kādam palīdzība vai jānodod kāda ziņa. To iesaka Saeimas deputāta Ilze Viņķele (“Vienotība”), kura arī savā ģimenē lieto šādu metodi.
Prast pateikt NĒ!
Centra “Dardedze” psiholoģe mudina mācīt bērnam atpazīt potenciāli bīstamās situācijas. “Gan stāstot standarta lietas, gan mācot bērnam uzticēties pašam sev, iekšējai intuīcijai. Tā ir sirds, kas sitas ātrāk un straujāk. Un kolīdz bērnam rodas šaubas un bailes, ir jāsaka “nē”. Bērnam jāspēj pateikt “nē” pieaugušajam. Un, ja mēs tikai pasakām, tas var nesasniegt efektu. Ir jāmāca prasmes ar fiziskām kustībām, izmēģinot tās, kas iekļautas populārākajās prevencijas programmās,” saka Līga Redliha.
“Biksīšu likums”
Lai spētu pastāstīt, kas ir pedofils, būtiska ir bērna seksuālā izglītošana un bērnam vispirms ir jāsaprot, kas ir viņa ķermenis, kas ar to notiek, kādas ir tā funkcijas un kā tas attīstās, norāda Viņķele. Tāpat atbilstoši bērna vecumam viņam būtu jāpastāsta, kas ir dzimumattiecības un kas ir vardarbība.
Tam piekrīt psiholoģe Redliha, uzsverot – jāstāsta atbilstoši bērna vecumam. Piemēram, var mācīt “biksīšu likumu”, ka bērnam ir privātās, intīmās ķermeņa daļas, arī tām ir nosaukumi, un ir privātas ķermeņa daļas, kurām citi nedrīkst pieskarties.
